Persona, kura izdara noziedzīgu nodarījumu, tiek notiesāta un saņem sodu, kuru tā ir pelnījusi. Notiesāta persona sodu izcieš ieslodzījuma vietā, kur personai tiek nodrošināts uzturs, apģērbs un praktiski viss nepieciešamais sadzīvei. Tad, kad persona tiek atbrīvota no brīvības atņemšanas vietas, tā tiek burtiski iemesta dzīves problēmu un naudas trūkuma virpulī, kurš parasti beidzas ar nākamā nozieguma izdarīšanu un jaunu brīvības atņemšanas sodu.
Šobrīd Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū Latvijā ir vislielākais ieslodzīto skaits – 350 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotāju. Valsts tērē milzīgus līdzekļus sodu izcietušo personu uzturēšanai, bet sods bieži vien nesasniedz mērķi. Daudzos gadījumos valsts spiesta maksāt trīs reizes: pirmo, kad tiek pastrādāts noziedzīgs nodarījums; otro, kad vainīgais nonāk cietumā, kur nav iespēju strādāt un kompensēt cietušajiem nodarīto kaitējumu; trešo – kad pēc brīvības atņemšanas cilvēks atgriežas sabiedrībā un ir jānovērš soda izpildes rezultātā radītās sekas.
Pēc Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras asociētā profesora, tiesību zinātņu doktora Vitolda Zahara teiktā, katru gadu Latvijā no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvoti vairāk nekā 25 00 notiesāto (vidēji – 200 mēnesī), var secināt, ka ceturtā daļa no atbrīvotajām personām atgriežas cietumā, jo mūsu sabiedrībā viņi nav atraduši savu vietu. Tikai 26% darbaspējīgo notiesāto brīvības atņemšanas iestādēs (t.sk. 12% ražošanā) ir nodarbināti...
Noziedzība ir diezgan plaši izplatīta, vēsturiski mainīga sociālā un krimināltiesiska parādība, kuras izpausmes ir kriminālsodāmi nodarījumi.
Noziedzības stāvoklis, struktūra un dinamika lielā mērā raksturo sabiedrības sociālpolitisko, ekonomisko, morālo un tikumisko situāciju. Lielākais noziedzības pieaugums un negatīvākās tā tendences parasti ir sociālu, ekonomisku, politisku, morālu un tikumisku krīžu laikā.
Kāpēc cilvēki izdara noziegumus? Kādi ir noziedzības cēloņi un veicinošie apstākļi? Un gali galā tieši kādi faktori nosaka noziedzības augsto vai zemo līmeni.…
