Vide, kurā mēs dzīvojam, 80% tiek ietekmēta ar cilvēka saimniecisko darbību. Nav noslēpums, ka mums patīk sakopta un nepiesārņota vide. Bieži vien mēs izmetam nevajadzīgās lietas, nepievēršot uzmanību, tieši kur izmetam, vai tas nonāk uz ielas vai mežā, un pēc tam nemaz neiedomājoties, kur tas nonāks, kas ar to notiks. Diemžēl šāda nevīžīga rīcība spēj arī turpināties vienreiz, otrreiz, un tad jau tas paliek kā pieradums, atstājot tālejošas sekas. Cilvēks, atbrīvojoties no saviem atkritumiem mežā, pļavā, ceļmalās neapzinās, kā tas ietekmē ekosistēmu. Ir vielas un materiāli, kuri ar laiku apkārtējās vides ietekmē sadalās un izzūd, mums zināmākie-papīrs, dabiskais audums. Taču mūsdienās daudz populārāki ir tādi izstrādājumi kā plastmasa, polietilēns, stikls, kuri, nonākot dabā, var saglabāties līdz pat 100 gadiem un vairāk. Šis faktors izraisa nopietnu vides piesārņošanu, un ar to mēs saskaramies itin bieži. Plastmasas izstrādājumu sastāvā ir vielas, kurām sadalīšanās laiks ir ļoti ilgs, tāpēc zinātnieki piedāvā citu alternatīvu, plastmasas un polietilēna materiālus ar daudz ātrāku sadalīšanās laiku, tos sauc par biodegradējamiem materiāliem. Tas ir liels solis uz priekšu vides piesārņojuma risināšanā. Šiem materiāliem ir daudz dabīgo vielu, kas ļauj sadalīties ātrāk. Biodegradējamo materiālu popularitāte pieaug katru dienu, pieaug cilvēku ieinteresētība par tiem, un pats svarīgākais, tie ir videi draudzīgi. Arvien vairāk notiek šo jauno materiālu pētīšana, jo vairāk tas tiek pētīts, jo vairāk tiek nonākts pie secinājuma, ka nākotnē plaši izmantoti tiks šie jaunie materiāli.
Darba mērķis: izpētīt, kādas pārmaiņas notiek ar biodegradējamo polimēru materiālu pēc 6 mēnešu eksperimenta, izprast biodegradējamo materiālu īpašību izmaiņas pēc veiktā eksperimenta.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir jāveic šādi pētnieciskā darba uzdevumi:
1.Apkopot informāciju par biodegradējamo polimēru materiāliem.
2.Pakļaut materiālu paraugus dažādu vides faktoru iedarbībai.
3.Salīdzināt izmaiņas, kas notiek ar paraugiem.
4.Noskaidrot materiālu fizikālo īpašību izmaiņas pēc 6 mēnešiem.
Pētnieciskā darba veikšanas metodes:
1.Biodegradējamo polimēru materiālu teorētiskās informācijas apkopošana.
2.Materiālu ekspozīcija vidē.
3.Pētāmo paraugu salīdzināšana.
4.Fizikālo īpašību noteikšana Rīgas Tehniskās universitātes polimēru pārbaužu laboratorijā.
Konvencionālie polimēru materiāli ir izgatavoti no neatjaunojamiem resursiem-akmeņoglēm, dabas gāzes un naftas- kuru krājumu izsīkšanu dabā paredz aptuveni pēc 80 gadiem. Vairākums šo polimēru materiālu nav biodegradējami, tāpēc patlaban veido atkritumu lielāko daļu izgāztuvēs, kur to sadalīšanās laiks bieži vien pārsniedz 100 gadus, līdz ar to tiek pārrauts materiālu aprites dabiskais slēgtais cikls.
Ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā nav likumdošanas, kas aizliegtu tirgot preci, ja tā ir videi kaitīgā iepakojumā. Tomēr ražotāji aizvien vairāk izvēlas videi draudzīgu iepakojumu, kas lielā mērā ir patērētāju nopelns, jo pircēji ir ieinteresēti pirkt preci šādā iepakojumā. Tādējādi ražotājiem jāpakļaujas pircēju vēlmēm. Skandināvijā, piemēram, pirmās nepieciešamības preces tiek iepakotas ļoti vienkārši, jo pircējs tās pirks jebkurā gadījumā. Arī Japānā visas preces iepako tikai kartonā, kas iztur triecienu, pasargā preci, ir videi draudzīgs un maksimāli pārstrādājams materiāls. Savukārt ekskluzīvajām precēm izsmalcināts un labi pārdomāts iepakojums kalpo kā reklāma.…
