Degvielas mērķis ir sadegot radīt pietiekamu enerģijas daudzumu, lai tas iekšdedzes dzinējā radītu spiedienu, tā izkustinot virzuli. Virzuļa kustības laikā iegūtā kustība tiek pārstrādāta tā, lai mašīna varētu kustēties. Sadegšanas procesā izdalās daudzas kaitīgas gāzes, kuras pēc darba veikšanas nokļūst atmosfērā. Šīs vielas ir: oglekļa dioksīds, oglekļa monoksīds, sēra dioksīds un dažādi oglekļa hidrāti. Alternatīvo degvielu (sauktas arī par biodegvielām) mērķis ir samazināt šo gāzu izplūdi atmosfērā, pēc iespējas mazāk samazinot degvielas patēriņu. Liela nozīme tiek piešķirta degvielas pieejamībai – cilvēki nevēlas iegādāties auto, kas darbojas ar tādas degvielas palīdzību, kuru ir ļoti grūti iegādāties tuvākajā apkārtnē. Tāpēc aktuāli ir tādi motori, kas bez īpašas pārveides atļauj lietot vairāku veidu degvielas.
Katrai degvielai, ko cilvēks patērē savam auto, ir sava ķīmiskā formula. Degviela, reaģējot ar skābekli, sadeg tā veidojot jaunas vielas, kuras nonāk atmosfērā. Šī reakcija notiek iekšdedzes dzinējos. Taču pastāv atšķirība starp dažādu marku auto dzinējiem, pat ja tiem tiek lietota viena un tā pati degviela. Lielākoties motori atšķiras pēc darba tilpuma un pēc virzuļu skaita un izvietojuma. Taču, neievērojot šos parametrus, izšķir dzinējus pēc to darbības principa un degvielas veida. Alternatīvo degvielu mērķis ir samazināt jauno vielu kaitīgumu dabai. No naftas tiek ražotas tādas degvielas kā benzīns un dīzeļdegviela. Alternatīvās degvielas tiek ražotas no atražojamiem un dabai nekaitīgākiem resursiem. Degvielai raksturīgāko fizikālo īpašību apkopojumu iespējams apskatīt 3. tabulā (3. pielikums).…
