Tēma, kuru aprakstām šaja patstavīgajā darbā ir biodegviela. Tieši sobrīd norisinās jautājums, tā apspriešana, un jaunas rapsu eļļas razošanas un palielināšanas iespējas, tāpēc, pēc mūsu domām, šī tēma varētu interesēt vairumu sabiedrības.
Tā kā mēs esam nākamie potenciālie biodegvielas izmantotāji, ir interesanti izpētīt, kā tā tiek ražota, un cik lielas pūles tiek pieliktas, lai tā sāktu pilnīgi izplatīties arī Latvijā, un sekmētu tās pilnīgu attīstību!
Šo tēmu izvēlējāmies, jo velējāmies uzzināt, kā notiek „cīņa” par jaunu produktu ieviešanu tirgū, tā realizēšanu, darbības sekmēšanu. Vēlējāmies vairāk uzzināt par biodegvielas ražošanu un nozīmīgumu pasaules tirgū, un ieguvumu tieši Latvijai.
Cik tad ienesigs ir sads bizness? Ar kādām problēmām saskaras šajā jomā strādājošie? Varbūt tieši mēs nakotnē nodarbosimies ar biodegvielas binesu. Kā nekā esam toposie uzņēmēji.
Biodegviela ir iekšdedzes motoros izmantojama šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas! No naftas produktiem tiek ražots benzīns un dīzeļdegviela, ko dēvē par fosilo degvielu.Tatad, ja benzīna pamatmasai piejauc bioetanolu līdz 5%, iegūst maisījumu, ko sarunvalodā dēvējam par biodegvielu. Piejaukums nav jāpārveido. Bioetanolu iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas. Latvijā bioetanolu ražo no graudiem, lai gan to varētu ražot arī no cukurbietēm. Ja dīzeļdegvielai piejauc biodīzeli, iegūst maisījumu, ko sarunvalodā varam dēvēt par biodīzeļdegvielu. Būtiski ir tas, ka biodīzeli var piejaukt ne tikai līdz 5%, bet automašīnas ar dīzeļdzinējiem var braukt pat ar 100% biodīzeli. Biodīzelis ir metilesteris vai etilesteris, ko ražo no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem. Latvijā biodīzeli ražo no rapšu eļļas, jo rapsim mūsu klimats ir piemērots.
Rapsu ellai pievienojot 400 t metanola, 20 t Na OH (nātrija hidroksīds), 1,5 t H3PO4 (fosforskābe) veidojas biodīzelis.…