Bioētika. Cilvēka dzīve

Visu slimo cilvēku un embriju vērtība tiek noteikta atkarībā no radinieku un apkārtējās sabiedrības attieksmes pret viņiem. Engelhards izdala „cilvēku” un „personu”, kas pauž mūsdienu domāšanas nespēju savienot cilvēcīgo ar garīgo un vēlēšanos izslēgt no ētikas visu to, kam ir sakars ar cilvēka ķermeņa bioloģisko struktūru. Šāda pozīcija rada sekas ētikas un bioētikas jomā, padarot tiesiskus eksperimentus ar tiem cilvēkiem, kuri it kā nav personas, kas noņem jeb kādu atbildību par citiem cilvēkiem.
Ja pieņemsim, ka cilvēku dzimtas indivīdi var arī nebūt personas, mēs iedalīsim divās šķirās: „cilvēks” un „persona”, un tie atšķirsies, balstoties uz psiholoģisko stāvokli. Taču psiholoģiskie stāvokļi nav tikai personu priekšrocība, tie piemīt daudzām dzīvnieku sugām. Līdz ar to atšķirība nav īpaša, vai mums būtu jādefinē par personām arī tad dažādas dzīvnieku sugas vai pat inteliģentas mašīnas.
 
Secinājumi
1. Straujās tehnoloģijas attīstības dēļ rodas jauna problēmas no ētiskā viedokļa;
2. Par bioētikas rašanās laiku var uzskatīt Otro pasaules kara laiku, pēc Nirnbergas tiesas;
3. Medicīnai attīstoties ētiskās un juridiskās normas tiek vairāk pastiprinātas;
4. Klonēšana ir aizliegta vairākās pasaules valstīs, dēļ ētiskajām normām
5. Ģenētiskā kodu karte var diskriminēt cilvēkus;
6. Engelberda teorija izdala „cilvēku” un „personu”.
…