Anaerobajā jeb bezskābekļa tehnoloģijā bioloģiskās masas pārstrādei izmanto dažādas baktēriju grupas, kas pakāpeniski trīspakāpju procesos, proti, hidrolīzes, fermentācijas un metāna veidošanās procesā sadala lielmolekulāros organiskos savienojumus līdz samērā vienkāršiem gala produktiem – metānam un ogļskābajai gāzei [1].
Iepriekš apskatītos anaerobos pārstrādes procesus izraisa noteikta veida baktērijas. Sākumā tās ir hidrolītiskās baktērijas, pēc tam acidogēnās, skābi veidojošās baktērijas, pašās beigās fakultatīvi anaerobās un stingri anaerobās, metanogēnās, kas ražo metāna gāzi [9]. Metānveidotājas baktērijas var atrast dažādu ūdenskrātuvju – ezeru anaerobajā zonā, pārplūdinātās pļavās un atgremotāju dzīvnieku kuņģī, kur norit organisko vielu sadalīšanās, Metānveidotājas baktērijas veido nelielu grupu, kurā ietilpst morfoloģiski ļoti daudzveidīgas baktērijas. Mūsdienās ir zināmas 20 sugu metānveidotājas baktērijas.
Metānveidotājas baktērijas atšķiras no vairuma pārējo baktēriju ar savu lipīdu sastāvu. Bez tam jāatzīmē, ka šīm baktērijām ir šūnu apvalks, bet nevienai no tām tajā neveidojas skudrskābe un D-formas aminoskābes, kuras ir raksturīgas citām baktēriju grupām. Minētā grupa apvieno baktērijas, kurām raksturīgs tas, ka visi tās pārstāvji sava enerģētiskā metabolisma dēļ spēj reducēt oglekļa dioksīdu par metānu [2].
Metāna veidotājbaktērijas ir kaprīzākās no visām anaerobajā procesā piedalošajām baktērijām. To augšanai nepieciešams plašs barības vielu spektrs (ogleklis, fosfors, slāpeklis, sērs, kalcijs, magnijs, kālijs, nātrijs, aminoskābes un vitamīni, kā arī mikroelementi) [4].
Mikroorganismu aktivitāte ir atkarīga no temperatūras, vides pH un substrāta koncentrācijas, tāpat kā no toksisko vielu klātbūtnes un sastāva bioreaktorā [2].…
