TiO2 nanocaurulīšu bioloģisko saderību iespējams uzlabot, tās apstrādājot ar piesātinātu kalcija hidroksīda šķīdumu. Nanocaurulīšu kalcinēšana uzlaboja HAp veidošanos simulētā ķermeņa šķīduma vidē, kur 4 dienu laikā izveidojās stabila HAp kārta, bet pēc 12 dienām virsma jau bija noklāta ar blīvu HAp kārtu. Tā kā HAp ir galvenā neorganiskā sastāvdaļa cilvēka kaulos, tad tā veidošanās uz implanta veicina tā ieaugšanu organismā [9].
SECINĀJUMI
Darbā apskatīti dažādi biomateriālu pārklājumu veidi, kā arī metodes TiO2 pārklājumu veidošanai – sola-gēla metode un TiO2 pārklājuma iegūšana no suspensijas.
Titāna dioksīda biomateriālu pārklāšanai iespējams izmantot gan neorganiskus – sudraba nanodaliņas, hidrosilapatītu, kalcija hidroksīdu, gan organiskus materiālus – dažādus silānu un biodegradējamus polimērus, polimērus, kas satur NO avotus. Iespējams izgatavot arī TiO2 nanocaurulītes un pārklāt tās ar organiskiem pārklājumiem, kā arī dažādi modificēt, lai izmantotu medikamentu ievadīšanai cilvēka organismā. Tomēr šajā jomā vēl nepieciešami daudzi pētījumi, lai novērtētu to iedarbību uz cilvēka organismu. Visiem izmantotajiem materiāliem piemīt kopīgas iezīmes: tie ir biosaderīgi, lielākajai daļai piemīt antibakteriālas īpašības, kā arī tie veicina TiO2 materiāla integrāciju organismā.
…