Bioloģiskā daudzveidība boreālajā zonā ir diezgan nabadzīga, salīdzinot piemēram ar tropu mežiem. Ņemot vērā visus skarbos apstākļus un faktu ka bioloģiskā daudzveidība samazinās virzienā no ekvatora uz poliem, šāda biodaudzveidība ir pamatota. Dažiem boreālās zonas reģioniem iedarbojas vēl viens biodaudzveidības ģeogrāfiskais gradients. Piemēram Norvēģijā un R.Kanādā ir diezgan augsti kalni, kas realizē augstumjoslas gradientu, tas ir – virzienā no kalna pakājes uz virsotni sugu skaits samazinās.
Klimatisko un ģeografisko apstākļu dēļ, boreālajā zonā izveidojusies diezgan vienmulīga, neinteresanta sugu daudzveidība, tādēļ pastāv uzskats, ka boreālo zonu nevajadzētu aizsargāt. Būtu lietderīgāk, resursus, ko iegulda šī reģiona aizsardzībai ieguldīt piemēram, tropisko mežu aizsardzībai un atjaunošanai. Tropiskie meži aizņem tikai 7% no sauszemes platības, tomēr tā ir mājvieta 50, vai pat 90 % sugu.
Pierādīts, ka boreālajā zonā lielāka ir sugu dominance, bet daudzveidība līdz ar to samazinās, to izskaidro dominances- daudzveidības gradients. Dominances-daudzveidības faktors ir saistīts gan ar platuma grādu gradientu, gan ar augstumjoslas gradientu. Tas vēlreiz pierāda to, ka ziemeļu mežu teritoriju nevajadzētu aizsargāt, bet labāk dot priekšroku tropu mežu aizsardzībai kur uz 1 ha zemes var konstatēt līdz pat 100 koku sugas, un uz katra koka pat 40 skudru sugas.…