Bioloģiskā daudzveidība ir ietilpīgs jēdziens, kura jēga var mainīties atkarībā no tā, cik plašā nozīmē mēs uz to skatāmies. Tomēr bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un lietderīga bioloģisko resursu izmantošana ir svarīgākās lietas ilgtspējīgai cilvēces attīstībai.
Konvencijā par bioloģisko daudzveidību definēts, ka „bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.”1 Tātad būtībā varētu teikt, ka tā ir dzīvo būtņu, to kopumu vai elementu dažādība.
Ģenētiskās daudzveidība. Pamatā ir populāciju daudzveidība.
Ģenētiskā daudzveidība ir saistīta ar dažādām gēnu kombinācijām. Tā izskaidro dzīvo būtņu atšķirības izskatā, iedzimtajās īpašībās un spējās. Ģenētiskā daudzveidības dēļ uz pasaules nav 2 vienādu cilvēki vai augu (kas būtu radušies dabiskos apstākļos).
Sugu daudzveidība. Ar to jāsaprot ne tikai sugu skaits, bet arī sugu sastopamība. Liels sugu skaits ne vienmēr liecina par augstu bioloģisko daudzveidību. Lai novērtētu sugu daudzveidību, tiek lietoti daudzveidības indeksi, pazīstamākie no tiem: Šenona indekss, Simpsona indekss, maksimālās daudzveidības indekss un izlīdzinātības koeficients.
Šenona sugu daudzveidības indekss (saukts arī par entropijas indeksu) H mainās apmēram no 1,5-3,5. Šīs indekss (tāpat kā citi daudzveidības indeksi) apvieno abus daudzveidības aspektus - gan skaitu, gan izlīdzinātību. Šenona indekss atbilst normālajam sadalījumam. Jo lielāks ir iegūtais indekss, jo augstāka bioloģiskā daudzveidība apsekotajā parauglaukumā, indivīdu skaits izlīdzinātāks (sugas vienmērīgāk sadalītas), samazinās varbūtība, ka divi dotā parauglaukuma īpatņi pieder pie vienas un tās pašas sugas.
Simpsona indekss parāda katras sugas īpatsvaru augu sabiedrībā jeb sugas dominanci. Simpsona indekss D pēc būtības daudz neatšķiras no Šennona indeksa. Atšķirīgas ir vērtības - Simpsona indekss svārstās no 0-1, daudzveidība lielāka, jo vērtība tuvāka 0. Jo lielāks ir Simpsona indekss (jo vērtība tuvāk 1), jo lielāka kādas atsevišķas sugas vai vairāku sugu dominante biotopā.
Maksimālās sugu daudzveidības indekss raksturo augu sabiedrību ar lielāko iespējamo vienmērīgo sadalījumu, savukārt, izlīdzinātības koeficients salīdzina reālo sugu sadalījuma vienlīdzību ar maksimāli iespējamo (tā vērtība no 0 līdz 1).…
