Bipolāri afektīvie traucējumi izpaužas kā viena vai vairāku māniju vai
hipomāniju epizodes, kas vienmēr iet roku rokā ar vienu vai vairākām galvenajām
depresīvajām epizodēm.
Šķiet, ka būtu nepieciešams izskaidrot terminu “bipolārs”. “Polārs” attiecas uz
divām iespējamām garastāvokļa galējībām: depresiju un māniju. Šis uzskats atspoguĜo
klīniskus novērojumus, ka mānija vienmēr ir saistīta ar depresijas elementiem, vai
iespējams būs saistīta ar depresiju klīniskā kursa laikā. Dažos gadījumos depresīvais
elements var būt apslēpts vai neparādās, taču psihopataloģiskais process tomēr ir tāds
pats, kā gadījumos, kad depresija parādās. No otras puses, depresija nesaistās ar
māniju, tā ka depresija viena pati ir “unipolāra” (unipolāra depresija). Ja mānija vai
hipomānija nekad neparādās pacientam ar depresiju, termins “bipolārs” netiek lietots.
Tāpat arī netiek lietots termins “unipolāra mānija”.
Diemžēl, šajā grāmatā neatradu jēdzienu afektīvs, jo tiek runāts par bipolāriem
traucējumiem, taču tulkojot šo jēdzienu no angļu valodas, šis vārds varētu tikt tulkots
kā emocionāls, t.i – bipolāri emocionālie traucējumi.
Jebkurā no šiem gadījumiem, var būt klīniski specifiski smagi un sezonāli
modeļi. Tāpat kā garastāvokļa epizodes, tāpat arī traucējumi var būt viegli, mēreni,
smagi, sarežăījumi bez psihotiskiem un ar psihotiskiem traucējumiem, ar daļēju
pierimšanu (remisiju), un ar pilnīgu atveseļošanos ( J.Amchin, 1991).
Salīdzinoši daudz literatūrā tiek runāts par bipolāri afektīvajiem
traucējumiem, taču maz tiek pieminēti otrā tipa bipolāri afektīvie traucējumi (F31.8).
Šajā gadījumā ir vismaz viens hipomaniakāls gadījums un viens depresijas gadījums
vai arī jaukta – maniakāli depresīva epizode. Mānija, depresija vai hipomānija var būt
izprovocēta ar organisku saslimšanu, narkomāniju, ar ārstēšanu ar antidepresantiem
un medikamentu, kuru diemžēl nespēju iztulkot (симпатомиметиками) un kortikostereoīdiem. Šajos gadījumos nereti uzstāda diagnozi „neprecizēti bopolāri traucējumi”.…
