Tās rašanās un attīstība balstās uz darba dalīšanas principu, kas ir veicinājis cilvēces ekonomisko un sociālo attīstību kopš senākiem laikiem. Seno laiku valstis nebija lielas, tāpēc to valdniekiem pietika ar dažiem desmitiem kalpotāju – mantziņu, rakstvežu u.c. -, lai pārvaldītu savu valsti. [1;101] Ķīnā jau II gadsimtā pirms mūsu ēras darbojās pastāvīga valsts pārvaldes sistēma. Šāda sistēma Eiropā tika ieviesta tikai jauno laiku sākumā. [3; 75] Lai nodrošinātu efektīvu masu pārvaldi, Eiropas lielvalstu monarhi VII un VIII gadsimtā, īpaši Luijs XIV Francijā, ieviesa ministriju un departamenta sistēmu, kurā katrs ierēdnis atbildēja par savu jomu. Mūsdienām raksturīgus apmērus birokrātija sasniedza IX gadsimta beigās, sevišķi Vācijas un Krievijas impērijā, [1; 101-102] arī ASV birokrātijai pamati tika likti šajā laikā. [3; 75]
XX gadsimts atnesa nepieredzētu birokrātijas izplatību visā pasaulē. To noteica šī gadsimta kataklizmu ietekme uz sabiedrību un centieni to mazināt. Gadsimta pirmajā pusē piedzīvotie kari un saimnieciskā depresija lika daudzām valdībām ķerties pie plašu sociālo palīdzības programmu īstenošanas, kas paredzēja milzīgu resursu pārdali un strauji palielināja ierēdņu skaitu. [3;75] …