Pirmo reizi vēsturē vārds „birža” parādās 12. gadsimtā Francijā. 17. gadsimtā visā Eiropā pastāvēja neoficiālie akciju tirgi (parasti tās bija vietējās kafejnīcas), kuros mākleri sanāca veikt visdažādākās preču, lietu apmaiņas. Amsterdamas Birža, kas tika izveidots 1602. gadā, bija pirmā oficiālā birža, un tā sāka tirgot uzņēmuma Dutch East India Company akcijas. Šīs bija pirmās kādas kompānijas izdotās akcijas.
18. gadsimta sākumā pilnībā darbojošās biržas bija Francijā un Anglijā, kā arī Amerika sekoja šīm valstīm vēlāk šajā pašā gadsimtā. Biržas kļuva par nozīmīgu veidu uzņēmumiem piesaistīt kapitālu investīcijām, vienlaikus piedāvājot investoriem iespēju dalīties ar uzņēmuma peļņas nodokli. Pirmsākumos birža pieredzējis daudz skandālu un akciju cenu pazemināšanās, jo nenotika nekāda regulācija un gandrīz ikviens varēja piedalīties apmaiņā1.
1792. gada 17. maijā 24 biržas brokeri parakstīja Butonvudas līgumu uz Volstrītas, Ņujorkā, zem Butonvudas koka, kas arī bija kā pamats Amerikas biržas izveidei. 1817. gada 8. martā uzņēmums tika pārdēvēts par Ņujorkas Biržu un Valūtas Padomi.
Birža ir akciju sabiedrība, kas veicina preču, vērtspapīru, valūtu un nekustamo īpašumu tirdzniecību (pirkšanu/pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
Visur pasaulē darījumus biržās veic tikai speciāli licencēti starpnieki - brokeri, kas strādā bankās un brokeru sabiedrībās.
Ja jūs gribat pirkt vai pārdot Rīgas Fondu biržā kotētos vērtspapīrus, jums ir jādodas pie brokera uz kādu no bankām vai brokeru sabiedrībām, kas ir Rīgas Fondu biržas biedrs. Brokeris var arī izveidot jūsu vēlmēm un mērķiem atbilstošu ieguldījumu portfeli un veiks tā pārvaldīšanu ar mērķi palielināt jūsu peļņu. Tas nozīmē, ka jūs uzticat savus līdzekļus profesionāliem un pieredzējušiem fondu tirgus speciālistiem. Brokeris var palīdzēt arī pieņemt lēmumu, kur un kā labāk ieguldīt jūsu līdzekļus.…
