Opcijas ir finansu instrumenti, kas nodrošina nepieciešamo elastību gandrīz jebkurā investīciju situācijā, ar kuru varētu sastapties. Opcijas ir ļoti daudzpusīgs investīciju instruments. Pateicoties to unikālajai riska/ peļņas struktūrai, opcijas var izmantot daudzās kombinācijās ar citiem opciju līgumiem vai finansu instrumentiem, lai radītu vai nu nodrošināto, vai spekulatīvo pozīciju.
Kopš 1998.gada septembra arī Latvijā ir uzsākta Eiropas tipa opciju kontraktu slēgšana likvīdākajām Rīgas Fondu biržas akcijām.
Kapitāla akciju pārdošanas tiesības (opcijas) ir līgums, kas tā turētājam dod tiesības, bet neuzliek par pienākumu pirkt vai pārdot pamatvērtspapīru par noteiktu cenu konkrētā datumā vai pirms šā datuma. Pēc šā konkrētā datuma opcijas līgums vairs nav spēkā. Savukārt opcijas pārdevējam ir pienākums pēc pircēja pieprasījuma pārdot (pirkt) akcijas opcijas pircējam (no pircēja) par noteiktu cenu.
Atšķirībā no citām investīcijām, kur risks var būt neierobežots, opcijas piedāvā pircējam jau iepriekš tam zināmu risku. Opciju pircējs nekādā gadījumā nevar zaudēt vairāk kā opcijas cenu, tas ir, prēmiju. Tas ir tāpēc, ka tiesības pirkt vai pārdot pamatvērtspapīru par noteiktu cenu izbeidzas konkrētā datumā, opcijas līgums notecēs un tam nebūs vērtības, ja līdz termiņa notecējuma datumam netiek izpildīti peļņu nesošas līguma tiesību izmantošanas vai pārdošanas noteikumi. No otras puses, nesegtas opcijas pārdevējs, bieži vien saukts par opciju tiesību pārdevēju, var saskarties ar neierobežotu risku.
Specifiskais kapitāls, uz kuru balstās opciju līgums, parasti tiek saukts par pamatvērtspapīru. Opcijas tiek iedalītas kategorijās kā atvasinātie vērtspapīri, jo to vērtība daļēji tiek atvasināta no pamatvērtspapīra vērtības un veida. Opciju līguma tirgus vienība ir pamatvērtspapīru skaits, kuras pārstāv šī opcija. Parasti kapitāla opciju tirgus vienība ir 100 akcijas. Tas nozīmē, ka vienā opciju līgumā ir ietvertas tiesības pirkt vai pārdot 100 pamatvērtspapīrus.
Opcijas pieder pie norunātajiem termiņdarījumiem, jo vienam darījuma partnerim ir tiesības vai nu izmantot vai nē. Attiecībā uz līguma saturisko veidojumu opcijas iedala standartizētās un nestandartizētās. Standartizētajām opcijām ir vienots kontrakta specifikācijas, kā, piemēram, opcijas darbības termiņš, kontrakta apjoms, bāzes cena. Standartizēšana ir priekšnosacījums, lai darījumi ar opcijām varētu notikt biržās. Turpretī tā sauktās OTC- opcijas (ower the counter) ir noteiktas balstoties uz darījuma partneru individuālu vienošanos atbilstoši darījuma partneru vajadzībām.
Ir divu veidu opciju pamatformas-CALL (pirkuma opcijas) un PUT (pārdevuma opcijas). Call tiesību opcijas dod to turētājam tiesības pirkt pamatvērtspapīru, bet Put tiesību opcijas dod to turētājam tiesības pārdot pamatvērtspapīru.
Piemēram, atbilstoši Eiropas stilam Unibankas maija mēneša 1,1 call tiesību opcija ļauj pircējam iegādāties 100 Unibankas parastās kapitāla akcijas par 1,1 LVL gabalā, tiesību notecējuma termiņš ir maijs. Līdzīgi Eiropas stila maija mēneša 1,1 put tiesību opcija ļauj pircējam pārdot 100 Unibankas parastās kapitāla akcijas par 1,1 LVL gabalā ar tiesību notecējumu maijā.
…
