Savā darbā es cenšos pastastīt par tādu parādību biznesā kā ētika.Tas manuprāt ir ļoti gruti,jo līdz galam saprast kas ir ētika nav iespējami.Ētika pastāv tik ilgi cik pastāv cilvēks un sabiedrība,bet tomēr tai nepieverš noteiktu uzmanību,jo visiem liekas,ka viņi viss zin bez “kādas ētikas”.Bet kad sākam runāt par parastām lietām,viss sāk pārādīties citā krasā.Ar ētiku ir tāda paša lieta,kas ir ar filozofiju – jo vairāk mēs sākam uzzināt jo labāk sapratam,ka mēs neko nezinam.Bet neskatītie uz to,tomēr gribu iedziļināties šajā jautājumā.
Mūsu ikdienā ienāk bizness,kas izmaina gan cilvēku,gan viņu attiecības.Aktuāls kļūst jautājums,vai jaunajās attiecībās ir vieta ētikai,senajam morāles principam: ”Nedari otram to,ko tu negribētu,ka dara tev!” Vai biznesā vispār ir iespējama tikumība?Diemžēl, aicinājumi pēc ētikas biznesā bieži vien atgādina misionāra darbību.Tik nepieņemams daudziem lieks pats vārdu “ētika” un “bizness” savienojums.Saskaršanās ar dzīvi viņos ir nostiprinājusi pārliecību,ka biznesā ētika,godīgums ir neiespējami,vismaz kapitāla sakotnējās uzkrāšanas periodā.Pēc viņu domām,ētika labākajā gadījumā var būt “luksus prece”,ko šad tad var atļauties pēc tam,kad biznesā jau iekarotas stabilas pozīcijas.Ikdienā neizbēgama ir nežēlīga konkurence, kur izdzīvo stiprākais,apsviedīgais,
mainīgākais.…