Ar katru gadu pasaulē pieaug infekciozo slimību skaits. Infekcijas var attīstīties visdažādākos orgānos un diezgan bieži tiek skarti tā saucamie „ārējie orgāni” – mutes dobums, āda, deguna dobums un, protams, acis. Cilvēka acis cieš no uveītiem – acs ābola asinsvadu iekaisums, konjuktivītiem – acs gļotādas iekaisums vai keratītiem – acs radzenes iekaisums, radzenes čūla. Infekciozie organismi atrod sev vietu ne tikai tieši acīs, bet arī acs palīg aparātā. Visizplatītākā infekcija no tām ir blefarīts, jeb acs plakstiņu iekaisums.
Acs plakstiņu pamatfunkcija ir aizsardzības funkcija: tie pasargā acis no ievainojuma, aiztur gaismu un nodrošina acs samitrināšanu ar asarām, kā arī plakstiņu kustības nodrošina sīku svešķermeņu izvadīšanu no acīm. Plakstiņi ir sarežģīti anatomiski veidojumi, kas sastāv no ādas, zemādas saistaudiem un muskuļiem, gļotādas. Plakstiņu āda ir visplānākā āda uz cilvēka ķermeņa, tā viegli krokojas un tai praktiski nav zemādas tauku slāņa, tāpēc plakstiņos ļoti ātri veidojas tūska. Zem plakstiņu ādas atrodas muskuļi, kas nodrošina to kustības. Plakstiņu aizsardzības funkcija tiek veikta ne tikai ar acs aizkara lomas izpildi, bet arī ar piedalīšanos asaru filmas komponentu izstrādē, kuri kavē acs izžūšanu. Arī skropstas, kas aug no plakstiņu noapaļotas priekšējās šķautnītes, aizsargā acis no putekļiem un citiem sīkiem svešķermeņiem.…