Brāļi Kaudzītes, pirmie reālisma meistari latviešu literatūrā, ievērojamā romāna “Mērnieku laiki” autori, dzimuši Vecpiebalgas Mādaru mājās /tagadējā Cēsu rajonā/ klaušu zemnieka ģimenē.
Viss brāļi Kaudzīšu mūžs cieši saistīts ar dzimto Vecpiebalgas novadu, tā saimnieciskās un garīgās dzīves savdabības atspoguļojas viņu daiļradē un veidojušās viņu personības.
No neatlaidīgajiem, sīkstajiem piebaldzēniem nācis ne viens vien nozīmīgs kultūras darbinieks – rakstnieki brāļi Kaudzītes, Jēkabs Zvaigznīte, Antons Austriņš, Kārlis Skalbe, komponists Emīls Dārziņš, gleznotājs Kārlis Miesnieks. Šo ievērojamo Piebalgas dēlu virknes aizsācēji ir brāļi Kaudzītes, kam dzimtais novads dod ierosmi un tipus nemirstīgajiem “Mērnieku laikiem”.
Piecu sešu gadu vecumā abi brāļi apgūst lasīt, rakstīt un rēķināt prasmi. Ar vērpjamo ratiņu ražošanu Reinis pērk grāmatas un avīzes, kurām Mādaru mājās ir īpaša nozīme.
Ar jaunlatviešu cīņas orgānu “Pēterburgas Avīzēm” Mādaru dūmistabā ielaužas brīvi, svaigi vēji. Vērsdamās pret baltvācu muižniekiem, pret garīdzniekiem un baznīcu, pauzdamas uzskatu, ka latvieši ir pilnvērtīga tauta, kam gaidāma brīva, krāšņa nākotne, “Pēterburgas Avīzes” palīdz graut latviešu tautas brīvības interesēm naidīgo feodālisma ideoloģiju, kas balstīja baltvācu muižnieku varu Latvijā. Arī Reinim Kaudzītem tās liek pārvērtēt vērtības, ļauj apzināties savu cilvēka cieņu. Veidojas atziņas, kas vēlāk ietvertas Reiņa aforismos. Viens no tiem skan: “Tumsība ir pati no sevis, bet gaisma jāiemanto.” Ir jātiecas pēc gara gaismas, pēc zināšanām, kas ir vērtīgākais, ko cilvēks var iegūt dzīvē.…