Brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" analīze

Šajā romānā ir stāstīts par dzīvi divos pagastos – Slātavā un Čangalienā.Šaja romānā ir stāstīts par dažādu paaudžu, kalpu un saimnieku attiecībam, izceļot tuvu kaimiņu attiecības. Tomēr uzmanības centrā izvirzīta mērnieku rīcība un tās iespaids zemniekos, cenšoties iegūt labāku zemes gabalu. Romānā attēlots bagāts sadzīviskais materiāls.
Dažādu tēlu raksturi ietekmē romāna sižeta attīstību, piemēram, asais Lienas un audžuvecāku konflikts rodas Oļinietes pašpārliecinātā un Lienas patstāvīgā rakstura dēļ.
Sīki savas biogrāfijas izstāsta Annuža un Ķencis, bet no citu personu agrākās dzīves uzzinām tikai fragmentus.
Romāna galvenā tēma ir mērījumu veikšana Slātavā un Čangalienā un ap to saistītie notikumi.Romānu caurstrāvo reliģiskā tēma, jo visi šājā romānā bija parādīti kā ticīgi cilvēki, piemērm, Oļiņš, viņš tik ļoti ticēja Dievam, ka pēc nodarītās pārestības Lienai vairāk neēda un nedzēra, jo uzskatīja, ka bija pārkāpis Dieva baušļus.
Darbībai romāna līdzi vijas Lienas un Kaspara mīlestība, kas abus šos cilvēkus noved pie traģiskam beigām.
Brāļu Kaudzīšu romāns dzīves īstenību netver vienā plāksnē, vienkāršotu līdz melnbaltām krāsām, bet gan atspoguļo to pretstatu pilnu un sarežģītu. „Mērnieku laikos” blakus liekuļu pārim Oļiņiem plaši notēlots to pretstats Ilze un Annuža, dziļi reliģiozi cilvēki.…