Lauku attīstība ir viena no aktuālākajām Latvijas reģionālās attīstības problēmām. 30 % valsts iedzīvotāju, dzīvo laukos, kas aizņem Latvijas teritorijas lielāko daļu. ES ir atzinusi, ka – lai nodarbotos ar tradicionālajām saimniekošanas nozarēm laukos, apsaimniekotai zemes platībai jābūt ne mazākai par 50 hektāriem. Latvijā tikai 6.4 % ir tādu zemes īpašnieku, kam apsaimniekotās zemes platības ir lielākas par 30 hektāriem, bet 64.8 % veido tādi zemes īpašnieki, kas apsaimnieko 2 – 10 hektāru zemes. Arvien vairāk Latvijas zemnieki saka, ka pēc iestāšanās ES mazie zemnieki nespēs vairs eksistēt un konkurēt ar lielajām zemnieku saimniecībām, kas savu produkciju piedāvās vietējam un ES tirgum. Līdz ar to mazie Latvijas zemnieki, meklējot veidus, kā vairāk nopelnīt, izmatojot raksturīgās lauksaimniecības zemes, ūdeņu un mežu iespējas, sāk attīstīt dažādas netradicionālās lauksaimniecības formas.
Kam gan nepatīk vērot meža iemītniekus – skaistuļus staltbriežus, graciozās stirnas, urkšķīgās meža cūkas? Taču dabā tos neizdodas sevišķi bieži ieraudzīt, tāpēc jau no seniem laikiem daudzās valstīs pie valdnieku galmiem tika ierīkoti briežu dārzi. Tādi joprojām atrodas Vācijā, Čehijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā.18. gs. tādi briežu dārzi bijuši arī pie muižām Latvijā.
Pēdējos gados interese par briežu dārziem radusies arī Latvijā. Pirms trim gadiem šim nolūkam tika dibināta Latvijas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija, ko izveidojuši briežu un citu meža zvēru dārzu īpašnieki. Viņi grib pelnīt, attīstot tūrismu un medību saimniecības, piesaistot ārzemju kapitālu. Šajā asociācijā apvienojās ap 20 saimniecību.
Latvijā šī nozare tikai sāk attīstīties. Tāpēc arī neko daudz par to vēl nevar dzirdēt, tāpēc arī izvēlējos rakstīt tieši par briežu audzēšanu Latvijā, tādējādi iepazīstinot citus ar šo nozari, lai zina, ka ar to nodarbojas arī Latvijā.…