Briļļu fotohromās lēcas

Mūsdienās lielākā daļa briļļu lietotāju apzinās intensīva ultravioletā (turpmāk UV) starojuma negatīvo ietekmi uz acu struktūrām, tāpēc ir aktuāli rūpēties par atbilstošu briļļu izvēli, kuras pasargātu acis no apžilbšanas un samazinātu ultravioletā starojuma daudzumu, kas nonāk līdz acij. Tāpēc plaši tiek izmantotas fotohromās briļļu lēcas. Tās ir lēcas, kuras ne tikai koriģē redzi, bet tām piemīt īpašība ultravioletā starojuma ietekmē palikt tumšākām un atgriezties iepriekšējā stāvoklī, kad tās vairs nav pakļautas ultravioletajam starojumam. Tās vidēji absorbē gaismu no 15% gaišajā stāvoklī līdz pat 85% tumšajā stāvolī [4]. Tās var absorbēt ultravioleto un daļu zilās gaismas, tāpēc mazāka UV starojuma daļa nokļūst līdz acij. Pirmās fotohromās lēcas tika izgudrotas 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Tās tika izgatavotas no stikla, kuram tika piejaukti sudraba hlorīda savienojumi, kas nodrošināja fotohromās īpašības. Neskatoties uz to, ka stikla fotohromās lēcas vēl aizvien tiek ražotas, to tirgus ir sarucis kopš plastikāta fotohromo lēcu parādīšanās 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Tajās fotohromajam efektam tiek izmantoti organisko molekulu klājumi.[6]

Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.