Brīvais laiks un pilnvērtīga tā pavadīšana bija svarīgs princips antīkā cilvēka dzīves ritmā.
Šajā darbā vēlos salīdzināt to, kam deva priekšroku savā brīvajā laikā antīkais grieķu cilvēks, un ko tajā pašā laikā izvēlējās darīt romietis.
Antīkajā laikā cilvēka ķermenis kļuva par spoguli, kurā saskatāma garīgā un fiziskā saskaņa, tapēc salīdzināšu, kā to izkopa romieši un grieķi.
Manuprāt, svarīgi būs iedziļināties un salīdzināt gan romiešu, gan grieķu atpūtas vietu- pirti, kura bija svarīga un neatņemama brīvā laika pavadīšanas vieta, taču abām tautām tā pildīja dažādas funkcijas.
Lasot un pētot dažādu seno laiku literatūru, sekoju līdzi tam, cik ļoti tomēr ir atšķirīgs romiešu un grieķu dzīves stils. Lai gan arī daudzās sadzīves jomās ir atrodamas daudzas kopīgas un līdzīgas iezīmes, un visu izpētot, tomēr secinu, ka novelkama strikta robeža starp antīkā romieša un antīka grieķa cilvēku. Tādēļ sākumā vēlētos atsevišķi iepazīstināt, apkopojot ievāktās ziņas, kāda varētu būt viena diena grieķu tautības cilvēka dzīvē, un kā šo dienu tajā pašā laikā pavadītu romietis. Uzskatu, ka šis būtu veids, kādā vislabāk varētu saskatīt starpību starp šiem cilvēkiem, jo katram no viņiem tomēr ir dažādas dzīves vērtības un uzskati, tādēļ arī katrs savu brīvo laiku pavadīja savādāk, ņemot vērā primārās vajadzības un intereses.
1. Viena diena senā grieķa dzīvē
Piemēram, atēnieša rīts sākās ar saullēktu. Nobaudot brokastīs maizi ar vīnu, viņš droši varēja doties ielās, lai uzzinātu pēdējos jaunumus un dalītos domās ar pārējiem līdzcilvēkiem. Secināju, ka diskusijas bija viena no grieķa galvenajām dzīves sastāvdaļām. Tas nebūtu pilntiesīgs grieķis, kurš patstāvīgi neapspriestu un nefilozofētu par sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem, par kaimiņvalstīm, jūrasbraucieniem un citām lietām. Manā uztverē viņu patstāvīgās sarunas bija kā relaksācija, atslēgšanās no ārpasaules. Būtiski ir arī tas, ka, lai iesaistītos diskusijās, nebija svarīgs ne vecums, ne sabiedriskais stāvoklis, ne arī maka biezums, bet gan tas, ka katrs pilsonis aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Vieta nebija šķērslis, lai neapspriestu notikumus. To varēja darīt dažādās vietās- gan pa ceļam uz tirgus laukumu, gan frizētavā, kurā bārdas skūšana ievilkās tik ilgi, cik ritēja diskusija. Atēnieši ar lielu interesi klausījās oratoru, iebilda viņam, ja notika uzskatu sadursme.…
