"Brīvība ir pareizos vārdus rakstīt nepareizi." P.Smita

Analizējot šo problēmu patērētājsabiedrības kontekstā, reklāmas, mārketinga un sociālo tīklu neaptveramā spēja liek aizdomāties par patieso un iespējamo „brīvību skatīties, domāt, darīt pareizās lietas nepareizi”. Ērtība, kas ļauj mums slēpties zem sociālo portālu profiliem, komentēt zem anonīmiem vārdiem, publiski aizskart un pazemot, pirkt nevajadzīgas, pārcenotas preces, „mētāt” paroles un personas datus pa virtuālo vidi, ir abstrakta brīvības izpausme, par kuru runā arī analizētie darbi. Pati aktuālākā no pašreizējām absurdajām aktivitātēm ir neskaitāmo selfie publicēšana sociālajos portālos. Ir atrasti vairāk kā simtiem sociālā bilžu portāla Instagram profili, kur meitenes pusplikas publicē savu augumu, frizūras, meikapus, nagus utt. Pēc autores domām, šis ir uzspiests sabiedrības modelis, kas ne tikai neatgriezeniski izmaina skaistuma standartus, bet arī deformē izturēšanās principus un pārvērš tos par pilnīgi ikdienišķu paraugu jauniešiem. Šie paraugi nav „brīvība rakstīt pareizos vārdus nepareizi”, bet gan kopīgs trulums, kas izriet mehanizētā un intelektuālā degradācija. Tā ir drošība un patvērums, zem kuras slēpjas sevis apspiešana, jo mūs jebkurā gadījumā kontrolē ekrāns. Brīvība ir harmonija pret sevi un apkārtējiem, kas realizējas abpusējā procesā, kur domas, vārda un darbības nav ierobežotas, kur cilvēka domāšanas procesi un pasaules redzējums netiek deformēts. Apkopojot visu analizēto informāciju, gala secinājums ir: brīvība ir zelta vidusceļš politiskā, sociālā un personiskā pašizpausmē tiktāl, ciktāl neatsauc antidemokrātiskas un totalitāras varas izpausmes.


…