Kopsavilkums
Izvērtējot pētījuma rezultātus, var izdarīt vairākus secinājumus. Saskaņā ar darba ievadā formulēto darba mērķi, autors ir nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
1) brīvības atņemšanas piemērošana nepilngadīgajiem normatīvajos aktos Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir noteikta atšķirīga no vispārējās kārtības. Tas ir likumsakarīgi un pareizi, jo nepilngadīgais ir īpašs subjekts krimināltiesībās, ko apstiprina atsevišķa nodaļa Krimināllikumā, kas paredz nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības.
2) brīvības atņemšanas sods nepilngadīgajiem šobrīd ir paredzēts vien par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas pēc autora domām ir pamatoti, taču būtu jāpārskata brīvības atņemšanas piemērošanas pamatotība nepilngadīgajiem arī par šiem noziegumiem, atstājot brīvības atņemšanas sodu nepilngadīgajiem vien kā izņēmumu īpašos, piemēram, recidīva gadījumos, kad sākotnēji izmantotie alternatīvie sodi nav devuši rezultātu.
3) analizējot tiesu spriedumus, vērojama prakse, ka nepilngadīgajiem tiesas nelabprāt piemēro bargus, ar brīvības atņemšanu saistītus sodus, dažkārt arī kļūdaini argumentējot spriedumus. Tas, iespējams, liecina par to, ka vairāk uzmanības būtu jāvelta tiesnešu apmācībai, ar to saprotot gan vienotas prakses ieviešanu normatīvo aktu interpretācijā, gan arī kompetences paaugstināšanu par nepilngadīgo psiholoģiskajām un fizioloģiskajām īpatnībām.
4) brīvības atņemšana ir smags sods un ir liels risks ar šo sodu traumēt pusaudžu vēl nenobriedušo psihi, tādēļ autors pēc šī pētījuma veikšanas aizstāv viedokli, ka nepilngadīgajiem brīvības atņemšana piemērojama tikai izņēmuma gadījumos, proti, retāk, kā tas notiek šobrīd. Turklāt darbā secināts, ka arī soda mērķis bieži netiek sasniegts, piemērojot brīvības atņemšanu nepilngadīgajiem. Tas liecina, ka daudz vairāk būtu jāizmanto alternatīvas brīvības atņemšanai.
5) vienlaikus tiesību zinātniekiem un likumdevējam būtu jāpievēršas atjaunojošās justīcijas ideju aprobēšanai Latvijas Krimināllikumā, lai tādējādi dotu tiesnešiem lielākas izvēles iespējas ietekmēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušo nepilngadīgo, brīvības atņemšanu atstājot vien atsevišķiem izņēmuma gadījumiem.
Kopumā var secināt, ka situācija ar brīvības atņemšanu nepilngadīgajiem Latvijā ir apmierinoša, taču ir iespējams to uzlabot un pilnveidot. Tiesa, Latvijā nereti labas idejas atduras pret finanšu līdzekļu trūkumu, it īpaši šobrīd, kad taupības nolūkos dažkārt tiek pieņemti diskutabli lēmumi, piemēram, aresta nepiemērošana, kas pēc autora domām, izjauc likumdevēja noteikto dažādu sodu līdzsvaru Krimināllikumā.
…
