Cilvēks
Budisms spēcīgi atšķiras no Indijas pārējām reliģijām ar to, ka tiek noraidīta cilvēka individuālā dvēsele (Ātmans), kas turpina dzīvot no eksistences uz eksistenci. Budismā valda uzskats, ka dvēsele ir tikpat pārejoša, kā viss cits šajā pasaulē. Nezinošs cilvēks esot pārliecināts par savas dvēseles jeb ‘’Es’’ eksistenci, un šī neziņa veido viņa likteni, pamodinot vēlmes, kas savukārt rada karmu. Cilvēka dzīve ir nepārtraukta mentāla un fizisku procesu pilna virkne, kas cilvēku nemitīgi pārveido, Zīdainis nav tas pats cilvēks, kas pieaudzis cilvēks. Budismā valda uzskats, ka itin viss šajā pasaulē atrodas tapšanas stāvoklī un ka cilvēka iespaids par lietu šķietamo solīdumu un savstarpējo nošķirtību no tā, ka viņš pieķeras visam, ko uztver, par ko domā un jūt ir krietni vien sekundārs. Cilvēka galvenais uzdevums dzīvē ir sasniegt nirvānu, tikai tā viņš var atpestīt sevi no ciešanu pilnas dzīves. Cilvēks tiek uzskatītas par labu, bet tikai viņš pats var saprast, kas viņa dzīvē ir ‘’pareizs’’ un kas ir ‘’nepareizs’’. Buda var ieteikt ceļu, par kuru virzīties, taču nekas netiek uzspiests. Cilvēka augstākais mērķis ir sasniegt pilnīgu bezjūtību, kā arī atteikties no visām vēlmēm, baudām un dziņām. Glābšanu cilvēks var sasniegt tikai meditējot un lasot mantras (maģiskos tekstus vai formulas) vai arī ar bodisatvu, cilvēku, kurš atteicies no nirvānas sasniegšanas, lai palīdzētu citiem cilvēkiem sasniegt nirvānu, palīdzību. Cilvēku veido tikai elementi un to kombinācijas, arī valoda, taču valoda ir nesvarīga, jo jebkādu risinājumu var rast tikai aizmirstot par valodu, kas ir žņaugs un ilūzija.
Tā kā cilvēkam nepastāv nekāda paliekoša dvēseļu substance, jaunā dzīvā būtne, kas cēlusies agrākās būtnes rīcības rezultātā, miesas un dvēseles ziņā ir tai identiska (rodas pretruna, jo, ja nekā paliekoša nav, tad kas var pārdzimt nākošajā dzīvē?). Tā drīzāk ir tikai kauzuāla darbību virkne, kas turpinās pēc nāves un ved pie jaunas dzīvības. Šo kopsakarību izskaidro mācība par cēloņu un seku sasaisti.
No 1) nezināšanas rodas 2) karmu veidojošie dzinējspēki [dziņas], no tiem 3) apzināšana, un no tās 4) vārds fiziskā formā (indivīds), tā rodas 5) juteklī un līdz ar to 6) saskarsme ar ārpasauli ( [tās] jutekliskā uztvere), no tās 7) sajūtas izriet 8)slāpēs (kāre) un līdz ar to 9) tieksme dzīvot no tās izriet 10) karmiskā tapšana, līdz ar to 11) jauna dzimšana un 12) novecošana un miršana.
…
