Budisms mācīja ķīniešiem dzīvot, uzvesties, domāt savādāk, mainīt savu ikdienu, vērtības, priekšstatus par dzīvi. Ķīnieši sāka pievērst lielu uzmanību karmai, jo tā bija daļa no cēloņsakarības likuma. Ķīnieši tiecās domāt labas domas, teikt labus vārdus un darīt labus darbus, lai viņu nākamā pārdzimšana būtu labvēlīga. Ķīnieši sekoja Četrām cildenajām patiesībām un Cildenā astoņposmu ceļa principiem, lai būtu spējīgi atbrīvoties no pārdzimšanas cikla un sasniegt apskaidrības stāvokli. Papildus valstij kā ķīniešu ideālam, budisms ieviesa jaunu ideālu – nirvānu – pēc kura ķīnieši sāka tiekties, vairāk laika pavadot meditējot.
Budisms mainīja ķīniešu dzīves stilu. No ķīniešu lielās atvērtības budismam un īpašās meditācijas kustības vēlāk pat attīstījās jauna reliģija – dzenbudisms.
Laika gaitā budisms, daoisms un konfūcisms ir iemācījušies sadzīvot. Šīs trīs Ķīnas mācības kopā ir izveidojušas ļoti interesantu sintēzi. Šī 18.gs. ķīniešu glezna ir mākslinieka iespaids par to, kas būtu noticis, ja Buda būtu piedzimis Ķīnā. Attēlā redzams, kā divi slavenākie ķīniešu domātāji Laodzi un Konfūcijs aprūpē mazuli Budu. Filosofi pārstāv atšķirīgas uzskatu sistēmas, taču viņi ciena cits citu, un parasti trīs ķīniešu ticības nenonāk pretrunā.
…
