Budisms – reliģiski filosofiska mācība, kuru daudzi kultūras vēšturnieki uzskata par pilnigāko Austrumu gara iemiesojuma formu. Turklāt tā ir pirmā pasaules reliģija, kas tiecas pārvarēt nacionālās un valstiskās robežas, uzrunājot jebkuru cilvēku neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa, tautības vai piederības kādai sociālajai grupai. Taču budisms tāpat kā daudzas citas Austrumu mācibas nav tikai reliģija vai filosofija Rietumu cilvēkam ierastajā izpratnē. Tas, kļūstot par kultūras formu, aptver visas cilvēciskās esamības jomas, iekrāso pasaules redzējumu un nosaka dzīves veidu, sākot no zemes apstrādes līdz tiesiskajai domāšanai, poēzijai un mākslai.
Budisms ir viena no pasaules lielākajām reliģijām un tā popularitāte ar katru dienu palielinās. Varbūt tas ir saistīts ar to, ka tagad Austrumu kultūra ir modē, bet varbūt ar to, ka atšķiriba no pareiztīcības, budisms ir diezgan lokana reliģija un tai ir ljoti daudz dažādu interpretāciju, kas ļauj katram cilvēkam atrast kaut-ko piemērotu tieši sev. Lai gan radusies Indijā, tā tagad pastāv galvenokārt citās Āzijas zemēs. Budisms ir vēsturiska reliģija, jo tās sākumi ir saistīti ar reālas personas – Šākiamuni jeb Gautamas Budas – darbību.
Budismā, vismaz tā senākajā attīstības posmā, nav ieskata par Dievu un dvēseli. Budas mācību nav viegli saprast, jo te mēs saskaramies ar cita rakstura pieeju Dieva un dvēseles jēdzienam. Piemēram, ja mums gadās grūtības vai nepatikšanas dzīvē, mēs parasti meklējam cēloņus ārpus mums un mēģinām tos novērst. Tāpat mēs gribam atrast dzīvē patstāvīgas un nemainīgas vērtības. Gautamam Budam šāda pieeja liekas nepieejama.
Budisma vēsture ir ļoti plaša, filosofiskie un etīskie aspekti ir neviennozīmīgie. Var bezgalīgi īlgi runāt par atsevišķiem jēdzieniem, bet savā referātā es centīšos iedot kopējo priekšstatu par šo reliģiju un aprakstīt tās filosofiskas un etīskas puses.…
