Vislabāko savas mācības skaidrojumu sniedza pats Buda. Sanskritā budisma mācību sauc „dharma”, bet tibetiešu valodā – „čjo”. Gan viens, gan otrs vārds nozīmē – „kāds viss ir”. Tādējādi budismu var saprast kā metožu kopumu, kas ļauj mums redzēt lietas tā, kādas tās patiesībā ir; te un tagad. Budismā nav nekādu dogmu, ir iespējams uzdot jautājumus par jebko. Budas mācība ir domāta pilnīgai ķermeņa, runas un prāta attīstīšanai un brīvībai.
Kas bija Buda?
Buda piedzima apmērām pirms 2560 gadiem karaliskā ģimenē Indijā, kas tolaik bija augsti attīstītas kultūras zeme. Jaunais princis baudīja visus no sava stāvokļa izrietošos dzīves jaukumus, un līdz 29 gadu vecumam, viņš dzīvē bija sastapis tikai dažādas baudas. Taču, tad kad viņš pirmoreiz izgāja ārpus savas pils, viņa pasaules uztvere kardināli mainījās. Trīs dienu laikā viņš sastapa slimu cilvēku, večuku un mirušu cilvēku. Apzinoties vecuma, slimības un nāves neizbēgamību un vispārējo lietu pārejošo dabu, viņš vairs nespēja gūt mieru. Nākamajā rītā viņš gāja garām jogam, kas bija iegrimis meditācijā, un viņu abu prāti sastapās. Iedvesmotais princis atstāja savas mājas un ģimeni un devās klejojumos pa valsti, lai atrastu tādu mācību, kas palīdzētu uzveikt nāvi un ciešanas. Viņš mācījās pie dažādiem skolotājiem, taču neviens no tiem nespēja palīdzēt viņam nonākt pie galīgā mērķa.
Trīsdesmit piecu gadu vecumā, pēc 7 dziļā meditācijā pavadītām dienām, viņš pilnībā apzinājās patieso prāta dabu un kļuva par Apskaidroto. Viņš saredzēja visu lietu dabu – visu zinošo izplatījumu, kas jebko padara iespējamu, tā mirdzošo skaidrību, kas rotaļīgi pauž prāta bagātību un tam piemītošo neierobežoto mīlestību, kas ir brīva no jebkādiem šķēršļiem. Turpmākajos 45 gados Buda mācīja Apskaidrības sasniegšanas metodes tūkstošiem apdāvinātu skolnieku. …
