Nodokļu likmes un maksāšanas kārtība, budžeta pabalsti un pensijas, dotācijas un subsīdijas, bezmaksas vai maksas izglītības ieviešana, valsts budžeta deficīts un tamlīdzīgi jautājumi ir būtiski katras valsts dzīvē, arī Latvijā. Tie visi skar valsts budžetu, un tā plānošana ir daļa no valsts rīcības funkcijām ekonomikā.
Pēc vairāku gadu ekonomiskas augšupejas Latvijā daudzās nozarēs situācija ir kritiska, par to liecina arī situācija valsts budžetā. Diskusijās par budžeta deficītu bieži dzirdamas atsauksmes uz neseno vēsturi deviņdesmito gadu vidū, kad valsts budžeta deficīts tuvojās simt miljoniem latu gadā. Mainījās valdības, bet kā jau obligātu nosacījumu iekšpolitiskajās cīņās pieņēma nosacījumu par bezdeficīta budžetu.
Kā norādīja A. Šķēle , - Latvijai ir vajadzīgs budžets, kas ļautu izvairīties no stagnējošas bedres. Bet to nav iespējams izdarīt, rāpjoties uz visām pusēm vienlaikus. tāpēc budžeta prioritātes ir divas – labvēlīga klimata radīšana uzņēmējdarbības attīstībai jau nākamajā gadā un valsts drošības garantijas nākotnē.
Fiskālā politika ir valsts budžeta izmantošana ar mērķi ietekmēt valsts iekšējās izmaksas un vietējo preču kopējo pieprasījumu. Tātad – tiek noteikta tieši valsts piedalīšanās ekonomiskajos procesos, un parādās tādi jēdzieni kā “valdība sektors” un “valsts sektors”. Tirgus ekonomikas apstākļos, kad privātais sektors spēlē vadošo lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, valsts sektors ir paredzēts stabilas un atbalstošas vides veidošanai.
1999. gada budžetā paredzēts 113 miljonu latu liels fiskālais deficīts, ko veido 60 miljonu deficīts valsts speciālajos budžetos un 53 miljonu deficīts valsts aizdevumu un atmaksu bilancē. Kā apgalvo finansu ministrs Ivars Godmanis , fiskālā deficīta galvenais iemesls ir speciālo budžetu finansiālais deficīts 60 miljonu latu apmērā, ko vaido 22 miljonu deficīts speciālajā autoceļu fondaaaaaa budžetā un 38 miljonu deficīts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā. Tas savukārt ietver 30 miljonu deficītu pensiju apdrošināšanas budžetā un 8 miljonus – speciālajā veselības apdrošināšanas budžetā. Tātad, kamēr pamatbudžetā deficīta nav, tas paredzēts valsts konsolidētajā budžetā.…
