Valsts budžets ir centralizētais naudas līdzekļu fonds, kuru valsts akumulē ar nodokļu starpniecību un izlieto savu funkciju veikšanai.
Pamatbudžets – budžeta galvenā daļa, kas ietver visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus vispārējo izdevumu segšanai.
Speciālais budžets – veido īpaši iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti konkrētiem mērķizdevumiem.
Budžeta deficīts ir summa, par kuru valsts izdevumi pārsniedz tās ieņēmumus.
Tautsaimniecība – saimniecisko darbību kopums valstī. Atbilstoši ANO pieņemtai ekonomikas nozaru klasifikācijai visa saimnieciskā darbība iedalīta 15 nozarēs, kuras dala divās lielās grupās: sešas ražošanas nozares un deviņas pakalpojumu nozares.
Budžeta deficīts tautsaimniecību var ietekmēt divējādi.
Valsts veidojot budžeta deficītu palielina savus izdevumus – tātad naudas daudzumu apgrozībā un IKP. Recesijas fāzē budžeta deficīts palielina iekšējo pieprasījumu un līdz ar to piedāvājumu. Ar budžeta deficīta palīdzību var regulēt izaugsmes tempus. Augšupejas fāzē budžeta deficīts palielina inflāciju, jo, ja pieaug IKP, tad nedrīkst veicināt iekšējo pieprasījumu palielinot valsts izdevumus. Šobrīd Latvijā IKP pieauguma tempi ir aptuveni 8,8% un budžeta deficīts 2,2%, kas liecina, ka budžeta deficīts ir jāsamazina, lai samazinātu inflācijas pieauguma tempus. Tāpat, lai segtu budžeta deficītu tiek veidots valsts parāds. Augšupejas fāzē parādu ir jācenšas nomaksāt, taču tas netiek darīts. Iespējamās recesijas gadījumā valsts būs spiesta aizņemties vēl vairāk, tādējādi ieslīgstot arvien dziļākos parādos.
…