Latvijā un citās Rietumeiropas valstīs tiek rūpīgi apspriesti iespējamie Eiropas Savienības nākotnes attīstības plāni. Nopietnas bažas rodas, vērojot lēno ekonomisko progresu bijušajās sociālistiskajās valstīs. Šo valstu starpā LR neievietojas pirmajās vietās. Tomēr Baltijas valstu specifiskās problēmas saistās ar to kaimiņvalsts atklāti pausto neizpratni par to, ko nozīmē dzīvot civilizētu valstu saimē. Tātad Latvijas kandidatūras apspriešanā līdzvērtīgi ir politiskie un ekonomiskie rādītāji. Ar ekonomiskajiem rādītājiem saista arī budžetu.
Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajām metodēm, un tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžets ir svari, kuriem ir jāsabalansē valsts ienākumi un izdevumi. Lai budžets būtu pārskatāmāks, tiek veikta budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikācija. Pasaulē pavisam ir četras budžeta klasifikācijas metodes – funkcionālā, ekonomiskā, administratīvā un jauktā klasifikācija, no kurām katra valsts izvēlas un izmanto sev piemērotāko klasifikāciju. Latvijā patlaban tiek izmantotas funkcionālā, ekonomiskā un administratīvās klasifikācijas metodes, taču laikā, kad Latvija atradās PSRS, tika izmantotas jau augstākminētās klasifikācijas un vēl bez tām mērķa klasifikācija un nozaru klasifikācija, patlaban šī klasifikācija tiek lietota kā funkcionālā, bet PSRS laikos tā tika lietota kopā ar priekšmetu klasifikāciju. Ņemot vērā, ka budžeta klasifikācija ir mainījusies autors domā, ka būtu interesanti izpētīt Latvijas valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu mūsdienu klasifikāciju. …