Ievads
Sabiedrībā veiktās aptaujas liecina, ka tās interese par valstī notiekošajiem procesiem pakāpeniski pieaug. Par to, kādās jomās tiek tērēta budžeta nauda un kāds ir pašreizējais valsts budžeta stāvoklis, ieinteresēti ir vairāk kā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju.1 Latvijā tika aizgūta ārvalstu pieredze valsts pārvaldes modeļa un finanšu vadības sistēmas pilnveidošanā. Tas izraisīja interesi par finanšu līdzekļu uzskaites un budžeta izpildes procesa uzlabošanu, padarot to caurspīdīgāku, atspoguļojot valsts budžeta ieņēmumus, kas radās, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem.
Neatņemama valsts budžeta sastāvdaļa ir vietējo varas iestāžu budžeti, jeb pašvaldību budžeti. Latvijas pašvaldības ir saņēmušas lielas tiesības, risinot saimnieciskos, sociālos un kultūras jautājumus administratīvo teritoriju ietvaros, tās veic dzīvokļu celtniecības, komunālās saimniecības, izglītības un veselības aizsardzības vadību, pasākumus pagastu un pilsētu labiekārtošanai, organizē ceļu būvniecības un remonta darbus. Izmantojot pašvaldību finanses, valsts īsteno sociālo politiku. „Vietējie budžeti ir viens no galvenajiem kanāliem, pa kuriem pakalpojumu sniegšana novirzīta līdz iedzīvotājiem”.2 Tāpēc, pašvaldības budžeta plānošanas un izpildes jautājumi ir cieši saistīti ar jebkuru valsts iedzīvotāju.
Referātā tika aplūkoti pašvaldību budžeta veidošanas nosacījumi un problēmas, kas varētu rasties budžeta izstrādāšanas un izpildes procesā, kā arī izpētīti budžeta ieņēmumu veidošanas avoti, Latvijas pašvaldību finanšu darbības atbilstība starptautiskajiem normatīvajiem aktiem;
Darbā tika izmantota speciālā literatūra, atbilstošie normatīvie akti un statistikas dati, LR Finanšu ministrijas, Valsts kases un Latvijas Pašvaldību savienības publikācijas un pētījumi.
…
