Latvijas ekonomika zināmā mērā ir atkarīga no industriālās rūpniecības, tieši rūpniecības nozare ir tas indikators, kas veido Latvijas IKP, tādi lieli uzņēmumi, kā „Liepājas Metalurgs”, kravas pārvadājumiem caur valsti, kas ir arī un ostās ienākošo kuģu kravu apgrozījums. Lai šī nozare būtu konkurētspējīga un spētu veiksmīgi attīstīties, nepieciešami ir arī arī speciālas būvmašīnas, kas varētu apkalpot noliktavas, poligonus, ostas.
Šīni darbā tiks apskatīts celtņi: buka celtnis, tilta celtnis un kabeļceltnis. Šī darba mērķis ir iepazīties ar šo celtņu darbības principiem, uzbūvi, apskatīt galvenos trūkumus un priekšrocības. Visu šo celtņu galvenā īpašība, spēja apkalpot vairākus noliktavas, izmantojot tikai sliežu pārvietošanās mehānismu, līdz ar to darbības rādiuss atkarīgs tikai no tā cik garus taisa ceļa darbības zonu. Šos celtņus izmanto
kravas pārkraušanai noliktavās , metāla un dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcās un poligonos, lielu metāla un dzelzsbetona konstrukciju montāžai un citur.
Cehu celtņi
Katram celtnim ir metākonstrukcija (rāmis), uz kuras novietoti dažādie celtņa mehānismi, kas paredzēti kravas celšanai un horizontālai pārvietošanai.
Celtņa tips un līdz ar to arī metālkonstrukcijas izveidojums un izmēri atkarīgi no apkalpojamā ceha teritorijas formas un izmēriem. Tā, piemēram, taisnstūrveida laukumos var izmantot tilta celtņus un negrozāmos konsoles celtņus, bet apļveida laukumos – grozāmos konsoles celtņus.
Buka celtņi
Buka celtņa klasifikācija
Buka celtņi - nesošā konstrukcija balstās uz diviem balstiem (kājām), kas pārvietojas pa sliežu vai citādu ceļu; Buka celtņus klasificē pēc to uzbūves, var iedalīt celtņus bez konsoles un ar konsoli, tas ir, celtņi ar trim balstiem un īsu rīģeli, tas nozīmē īsu kravas ratiņu pārvietojuma ceļu, un buka celtņus ar četriem balstiem un garu rīģeli, attiecīgi garu kravas ceļu. …
