Maģijas sākumi meklējami jau pirmatnējās tautās, un nav tādas tautas, kas nepazītu maģiju. Grūtāk ir to noteikti formulēt, jo visi šādi izskaidrojumi lielāko tiesu rāda tikai kādu vienu pamatojumu vai arī uztver tikai dažas maģijas pazīmes. Nozīmi zaudējušas visas tās definīcijas, kas saskata maģijā kādu maldu mācību. Maģijas pamatā ir parādības dabā un mēģinājumi saprast sakaru starp dēmoniskiem spēkiem, no vienas puses, un pasaules, dabas un cilvēka dzīves notikumiem, no otras puses. Šie saprašanas mēģinājumi dod pamatu aktīvai maģijai, kur cilvēks pats tieši vai arī ar starpniekiem – burvjiem – grib ietekmēt dzīvi, pēc savas gribas piespiežot ar lūgšanām, ziedojumiem un citiem līdzekļiem varenos spēkus tās izpildīt. Maģijas pazīme ir šis piespiešanas moments, jo ar iepriekš minētiem līdzekļiem rīkojas arī reliģija. Pirmatnējā stadijā maģiju savādāk grūti atšķirt no reliģijas. Jaunākos laikos pētnieki gandrīz pilnīgi atzīst reliģijas un maģijas tuvo radniecību. Ar laiku gan reliģija nošķiras no maģijas un paceļas it kā augstāk, turpretī maģija nolaižas zemākā līmenī. Bet joprojām maģija un reliģija viena no otras aizņemas dažādus paņēmienus.
Objekti, ar ko rīkojas maģija, ir ļoti dažādi. Viss, ko uzskata par apslēpto spēku uzturēšanās vietu vai objektu noder maģiskām manipulācijām. Tāpēc šai kategorijā ir svētās lietas, zīmes – krusts, vārdi – lūgšanas, darbība, svētki, vieta – baznīca u.c. Maģiskos aktos ievēro noteiktu vietu (krustceļš, māja, kapi u.c.), laiku (pusnakts, priekš pēc saules u.c.), darbība kombinēta ar formulām (vārdošana, lāsti) un dažreiz ar darbības ierobežošanu (nestrādāšanu, klusēšanu u.c.). Liela nozīme maģijā ir analoģijai darbībā (piem., cik kārpu, tik mezglu mest). Maģijas uzdevums ir nodrošināt cilvēku pret visādiem ļaunumiem; šim nolūkam noder tabu dažu, neaizskaramu priekšmetu un vietu kategorijas, noder arī citi līdzekļi, kas novērš nelaimi – amuleti. Pret burvībām ir lielā pretburvību kategorija, kurā liela nozīme ir šķīstīšanās rituāliem.
Maģija nav meklējama tikai tautas paražās vien, bet jo plaši tā ir izkopta arī rakstos un sistemātiskos pētījumos. Katrā tautā ir literatūrā pieminēti dažnedažādi burvības akti.
…
