1625.g. par Anglijas karali kļuva Kārlis I . Viņš sāka pārvaldīt valsti turpinot tēva Jēkaba I politiku, nesaskaņas ar parlamentu pieauga. Karaļa attiecības ar rūpniekiem, tirgotājiem, džentrijiem, bija saasinājušās. Lai iegūtu līdzekļus kara turpināšanai pret skotiem, viņš 1640.g. bija spiests sasaukt parlamentu. Tā paša gada rudenī to sasauca vēlreiz, šis parlaments darbojās 13 gadus, tika iesaukts par Ilgo parlamentu. Parlamenta apakšnams iesniedza prasību izveidot tādu valdību, kas būtu atbildīga nevis karaļa, bet parlamenta priekšā. Šo periodu uzskata par angļu revolūcijas sākumu, mierīgas attīstības periodu. Ilgais parlaments top par antifeodālās kustības vadītāju, antifeodālā kustība pārauga buržuāziskajā revolūcijā.
Karalis 1642.g. devās uz Anglijas ziemeļiem, lai pulcinātu karaspēku cīņai pret parlamentu, un parlamenta izveidoto armiju. Anglija sašķēlās divās naidīgās nometnēs. Kara sākumā parlamenta armija piedzīvoja vienu sakāvi pēc otras. Armijas pārkārtošanu atbalstīja virsnieks, parlamenta deputāts Olivers Kromvels. 1645.g. vasarā Nesbijas ciema tuvumā Anglijas vidienē parlamenta armija sakāva Kārļa I karaspēku. …