Butānas karaliste ir Dienvidāzijas valsts, kas atrodas Austrumhimalaju Dienvidu daļā, starp Indiju un Ķīnu. Teritoriju škērso dziļas Bramaputras baseina upju ielejas. Visa valsts ir kalnaina, izņemot apmēram 13 – 16 kilometru platu strēli ar subtropiskiem augiem, pašos valsts dienvidos, kas ir pazīstams, kā Duāras līdzenums. Augstuma starpība starp subtropiskajām ielejām un šļūdoņu klātajām Himalaju augstienēm pārsniedz 7000 metrus.
Butānas tradicionālā ekonomika ir bāzēta uz mežsaimniecību, lopkopību un zemkopību tomēr šīs nozares veido mazāk nekā 50% no IKP, tā kā Butāna tagad ir kļuvusi par elektrības, kuru iegūst ar hidroelektrostacijām, eksportētāju.
Timpu ir valsts galvaspilsēta, kā arī lielākā pilsēta.
Butāna ir viena no izolētākajām nācijām visā pasaulē; valdība regulē ārvalstu ietekmi un tūrismu, lai saglabātu tradicionālo Tibetas Budistu kultūru. Lielākā daļa butāņu seko Drukpa kagyu vai Nyingmapa Tibetas Budisma macībai. Oficiālā valoda ir Dzongokha (Dzonga valoda). Butānu bieži apraksta kā pēdējo tradicionālā Himalaju Budisma kultūras glabātāju.
Butāna ir vēsturiski un kulturāli savienota ar kaimiņieni, Tibetu. Tomēr mūsdienās politiski un ekonomiski valsts ir tuvāka Indijai.
Butānā valda monarhija kopš 1907. gada. Daudzie dzonkhagi bija vienoti Trongsa Penelopa vadība. Tagadējais karalis, Jigme Singye Wangchuks, ir veicis dažus gājienus pretī konstitucionālai valdībai.
…