Drupieži ( mehāniskie nogulumieži ) ir radušies no rupjām magnātisko un cita veida iežu atlūzām krasas temperatūras maiņas, ūdens un vēja iedarbībā ( brekčijas, konglometāri, smiltis u. c. ). Tie sastāv no atsevišķiem sadēdējušu pirmējo iežu graudiem un veido irdenu maisījumu. Ja šo maisījumu sacementējušas kādas dabiskas vielas, drupieži ir blīvi. Drupu ieži gandrīz vienmēr sastāv no ļoti dažādu izmēru sastāvdaļu maisījuma dažādas daudzuma attiecības, kuras raksturo iežu granulometriskais sastāvs. To nosaka, izskaitļojot, kādu daļu ( masas procentos ) iezī aizņem atsevišķas granulometriskās frakcijas – tādu graudu kopas, kuru izmēri nepārsniedz noteiktas robežas.
Rupjie drupu ieži – psefīti bieži sastāv nevis no minerālu graudiem, bet no dažāda raupjuma sasmalcinātu magmatisko, metamorfo iežu un mehāniski un ķīmiski izturīgāko nogulumiežu daļām. Spraugās starp šīm sastāvdaļām parasti izvietojas smalkāks drupu materiāls.
Pie irdenajiem magmatiskajiem drupiežiem pieder vulkāniskie pelni un pumeks. Sacementēts drupiezis ir vulkāniskais tufs.
Vulkāniskie pelni ir vulkāniskās lavas pulverveida daļiņas, kas sastāv galvenokārt no amorfā silīcija dioksīda. Daliņas, kuru izmēri nepārsniedz 5 mm, sauc par vulkāniskajām smiltīm. Vulkāniskos pelnus un smiltis izmanto par aktīvu piedevu cementam.
Pumeks ir porains gaišpelēks iezis, kas atgādina sastingušas putas. Pumeka tilpummas ir 400 – 600 kg / m3, robežstiprība spiedē – 2 – 4 MPa. Ieža daļiņu izmēri ir ir 5 – 30 mm. Pumeku izmanto par pildvielu vieglo betonu izgatavošanā.
Vulkāniskais tufs ir porains iezis, ko veido sablīvējušās un sacietējušās vulkāniskie pelni. Tas var būt sārtā, oranžā, sarkanā, brūnā un citādā krāsā. Tufam ir liela porainība, mazs blīvums un siltumvadītspēja, pietiekama stiprība un ilgizturība, un tas ir labi apstrādājams. Tādējādi tufu var sekmīgi izmantot ēku sienu apdarei. Atlikumus, kas rodas, tufu iegūstot un apstrādājot, sasmalcina sadala frakcijās un izmanto par vieglo betonu pildvielu. …
