Lai arī kādi būtu ekonomiskie apstākļi valstī – cilvēkiem vienmēr vajadzēs pajumti. Dzīvei, darbam, atpūtai. Tāpēc arī būvniecības nozare, līdz ar cilvēka vajadzību pastāvēs vienmēr. Teorētiski, ja krasi nemainās preferences valsts ietvaros, nozare attīstīsies proporcionāli valsts attīstībai, ieņemot savu vietu kopējā tirgū, tas ir, absolūtais saražotais daudzums augs (vai dils) paralēli tādiem rādītājiem kā IKP, inflācija, demogrāfiskajiem rādītājiem. 1. grafikā var redzēt nozares attīstības dinamiku. No tās var spriest par būvniecības izteiktu sezonalitāti un lēnu attīstību. 2000.g. līdz 2004.g. dati un tieši tādā mērogā ir ņemti ar nolūku. Inflācija šajā brīdī turas ap 3 – 4%, IKP 6 – 7% (abi rādītāji pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Būvniecības sektora attīstība izskatās likumsakarīga un klasiska.