Secinājumi
Rakstot kursa darbu uzzināju daudz jaunu informāciju par CASE rīkiem vispārīgi, kā arī apskatīju un salīdzināju trīs dažādus CASE rīkus - GRADE, ARIS un Violet UML Editor, no kuriem vienu, respektīvi, Violet UML Editor izpētīju arī dziļāk.
Darba gaitā pielietoju „Modelēšanas un formālās specifikācijas” kursa ietvaros gūtās zināšanas par Grade Modeler un Aris rīku, kā arī ieguvu jaunu pieredzi strādājot ar iepriekš nezināmu rīku - Violet UML Editor.
Pēc darba uzrakstīšanas varu secināt, ka visi CASE rīki nav paredzēti vienām un tām pašām darbībām un to pielietojums var ļoti būtiski atšķirties, piemēram, ja ARIS ir vairāk paredzēts glītai sistēmas modeļu pašrocīgai, vizuālai veidošanai, tad ar GRADE var modelēt un simulēt tieši sistēmas darbību, kā arī daudz ko ģenerēt automātiski. Savukārt, Violet UML Editor ir samērā vienkāršs rīks diagrammu veidošanai, kuru ir viegli un ātri apgūt, bet tā funkcijas ir salīdzinoši ierobežotas. Gribētos arī uzsvērt to, ka Violet UML Editor piedāvātās diagrammas krasi atšķiras no kursā aplūkotajām GRADE un ARIS diagrammām, tāpēc bija diezgan grūti salīdzināt šos trīs rīkus, kā arī veidot diagrammas šajā rīkā.
Neskatoties uz to, ka manis izvēlētais rīks, Violet UML Editor, ir diezgan primitīvs un viegli saprotams gandrīz jebkuram lietotājam, uzskatu, ka tas tomēr nav pietiekami efektīvs, galvenokārt tāpēc, ka ietver diezgan maz diagrammu veidus, tam nav iespējas veidot tādas svarīgas diagrammas kā biznesa procesu, organizācijas vai infrastruktūras, kas ir ļoti būtiskas un uzskatāmi attēlo jebkuras sistēmas darbību, sastāvu, procesus utt. Šim rīkam nav pieejamas arī tādas funkcijas kā simulācija vai modeļu automātiska ģenerēšana, kas ļoti atvieglo modeļu izstrādātāju darbu.
Domāju, ka nopietnāku projektu veidošanai būtu vēlams izmantot kādu modernāku, funkcijām bagātāku un vizuāli pievilcīgāku CASE rīku, ar kuru darbs būtu ātrāks un patīkamāks, savukārt, rezultāts – efektīvāks.
…
