Ceļa garenprofils, projektēšanas būtība un pamatprincipi

Nosacījumi, kas jāievēro projektējot ceļa garenprofilu ietverti Latvijas Standartā LVS 190- 1:2000. Ceļa garenprofils ir viens no ceļa trases elementiem, kas projektējot parasti tiek savietots ar trases plāna elementiem un šķērsprofiliem.
Lai projektētu trases garenprofilu, tam par pamatu izmanto reljefa virsmas garenprofilu un ģeoloģisko griezumu.
Autoceļu garenprofilā raksturo tā atsevišķo posmu kāpumu vai kritumu lielums un ceļa klātnes šķautnes augstuma atzīmes virs vai zem zemes virsmas. Garenprofila projektēšanas pareizība ietekmē atomobiļu kustības drošību un ekspluatāciju, tāpēc ceļu projektēšanas normas un tehniskie noteikumi nosaka maksimāli pieļaujamo garenkrituma lielumu, kā arī ceļa kāpumu un kritumu lūzumu vietu nepieciešamā noapaļojuma izveidojumu.
Garenprofila projektēšana ir jāsaista ar visiem autoceļa izveidojuma elementiem plānā un projekta līnijai jāsavienojas vienmērīgos salaidumos, kas izveidoti no taisniem ceļa posmiem un profila līknēm, kas noapaļo lūzuma punktus.
Projekta līnija ceļa garenprofilā jāieprojektē tā, lai tiktu izpildīti šādi nosacījumi:
1.zemes klātnes nestspēja un noturība;
2.vienmērīga, ērta un droša transporta līdzekļu kustība ar kustības aprēķina ātrumu;
3.iespējami mazs zemes darbu apjums un to mehanizēta izpilde;
4.nepārtraukta un ērta virszemes ūdeņu novadīšana;
5.ceļa aizsardzību pret aizputināšanu.…