Gandrīz ikviens ikdienā saskaras ar dažādiem plastikāta izstrādājumiem, lielākoties tie tiek izmantoti dažādu preču un produktu iepakošanai, un nevienam pat neienāk prātā, ka visparastākais atkritumu maisiņš, var palīdzēt cilvēkiem nokļūt līdz Marsam.
Lielākā daļa plastikāta iepakoujumu tiek izgatavoti no polietilēna, kura dažām modifikācijām piemīt lieliskas spējas aizturēt visbīstamāko kosmisko. Lai arī šis fakts nav nekāds jaunums, tomēr neizturīgais materiāls nebija īpaši piemērots kosmisko kuģu izgatavošanai. Šobrīd NASA speciālistiem ir izdevies radīt revolucionāru, uz polietilēna bāzes balstītu materiālu, kas ir vieglāks un izturīgāks par alumīniju un tiek dēvēts par RXF1. Šis materiāls pirmo reizi apvieno pirmšķirīgas tehniskās īpašības ar lieliskām ekranēšanas spējām. Un, lai cik dīvaini arī tas neizklausītos, šobrīd drošākais veids, lai dotos uz Marsu, varētu būt plastmasas kosmiskais kuģis.
Cilvēku aizsargāšana no kosmiskā starojuma ir nozīmīga un pagaidām neatrisināta problēma tālākos kosmiskajos lidojumos - radiāciju. Misija, kas nogādātu cilvēku uz Marsu un pēc tam atpakaļ uz Zemi, kopumā varētu ilgt aptuveni 30 mēnešus, pie tam lidojuma laikā nāktos pamest Zemes magnētisko lauku, kas mūs ikdinā aizsargā no kosmiskā starojuma. Speciālisti uzskata, ka alumīnijs, kas aizsargā astronautus, kad tie uzturas Zemes orbītā vai arī īsajos lidojumos uz Mēnesi, nenodrošinās pietiekamu aizsardzību ilgajā lidojumā uz Marsu.
Šajā situācijā plastmasa varētu būt laba alternatīva, tā nodrošina par 50% labāku aizsardzību no Saules vēja un par 15% - no kosmiskajiem stariem. Plastmasai radniecīgie materiāli rada ievērojami mazāku "sekundāro starojumu" kā alumīnijs vai svins.…