1. IEVADS
Es šo tēmu izvēlējos, jo man patīk dažādas ēkas, būves, man patīk lasīt par tām, par to augstumu, platību. Man patīk mistiskas ēkas kā piramīdas, maiju tempļi, Tiavanoko drupas. Tāpēc es arī rakstu par šo tematu – tas man patīk. Es ceru, ka es būšu arhitekts, un šo to jaunu uzzināt un iemācīties, rakstot šo referātu, būtu tīri noderīgi šajā profesijā, turklāt man patīk arī vēsture. Šis referāts arī būs man labs treniņš rakstīt uz datora, kas, protams, arī ir vērtīgi. Tā man arī būs mācība sākt rakstīt ātrāk, jo man bija liela slodze un referātam atlika maz laika. Vispār man tas referāts sanāca par lielu turklāt te nav viss ko biju plānojis. Rakstīju es no savām zināšanām un daudzām grāmatām.
Lauris Kļaviņš
P.S. Tas nemaz nav referāts, vismaz tāds tas nebija pirms es to uzlaboju… Katrā ziņā tas ir aprakstošs pētījums bez mērķa sniegt atbildes ar mērķi informēt.
Autors 2004-01-16
2. MEZOPOTĀMIJA
2.1. ŠUMERA
2.1.1. PIRMĀS PILSĒTAS
Laikposmā starp 3500. un 3200. g.p.m.ē. Mezopotāmija, teritorija starp Eifratas un Tigras upēm, kļuva par pirmo civilizēto zemi visā pasaulē – tai ziņā, ka tās sabiedrības un kultūras pamatus veidoja pilsētas8. Tātad tur radās pirmās civilizēti būvētās ēkas.
Protams, ka šumeri būvēja tempļus dieviem – citplanētiešiem. Tajos viņi sazinājās ar tiem, un lūdzās, lai viņi nesāk karot, un ar nejauši izšautu atombumbu nenograuj viņu varenās celtnes, jo mūsu senčiem diezgan bieži sanāca dzīvot tur, kur citplanētieši veda savus kariņus. Tieši tāpēc šumeru tempļi laikā no 3200. līdz 2000. g.p.m.ē. sabiedrībā baudīja milzīgu autoritāti, jo no tā cik bieži citplanētieši saņēma savas nodevas, tikai nezin kādas, bija atkarīga viņu dzīve. 7
2.1.2. ZIKURĀTI
Lielākā daļa šumeru tempļu tika būvēti kā zikurāti – terasvveidīgi torņi ar svētnīcu galā. Tos viņi būvēja uz masīvām platformām, lai tie būtu pēc iespējas augstāki. Tagad, braucot pa līdzeno Irāku, ieraugot kādu kalnu gandrīz droši var apgalvot, ka tur apakšā ir kāda pilsēta vai vismaz zikurāts, jo pēc ģeogrāfijas viedokļa, tur ir plašs līdzenums un dabīgas izcelsmes kalni tur ir reti sastopami. Šādus kalnus, zem kuriem ir apraktas pilsētas, sauc par telliem.9 Irākā tādi ir vairāki, bet kas zina, cik vēl nav atrasti.
Zikurātus būvēja no saulē kaltētiem māla ķieģeļiem un plāksnēm, jo koku bija ļoti maz un akmeņi tāpat nebija pieejami. Par piemēru citiem zikurātiem tika ņemts Ūras zikurāts, kura augstums bija 60m.1 Tempļi bija ļoti masīvi un grūti uzbūvējami, tāpēc apmēram 1500 strādniekiem būtu jāstrādā divus gadus 24h dienā, lai tādu uzbūvētu. Ja padomā kā strādniekus nodzina, ka būvdarbus bija jāaptur dabas stihijas dēļ, un ka bija arī citas problēmas, tad šumeri templi dabūja gatavu kādos piecos līdz septiņos gados, ja nu vienīgi citplanētieši nepalīdzēja. Turklāt māla ķieģeļu celtnēm ik pēc laika vajadzēja remontu, tātad būvdarbi notika visu laiku. Taču šumeri uzņēmās šo slogu, jo cerēja, ka dieviem būs prieks un, ka dievi redzēs cik viņi labi. Bet tas nepalīdzēja, jo ap 2000g.p.m.ē. Sīnāja pussalā notika atomsprādziens, kas iznīcināja šumeru civilizāciju, nevis kaimiņtautu iebrukums, kā to uzskata pašlaik, jo ir pat atrastas māla plāksnītes, kurās aprakstītas šī sprādziena sekas un pilsētas, kuras šis sprādziens izpostīja.
…
