Termins „statistika” cēlies no latīņu vārda „status”, kas tulkojumā nozīmē stāvoklis. Statistika kā zinātne veidojās 17.gs. otrajā pusē angļu zinātnieku Džona Graunta un Viljama Petija darbos, kuros sabiedriskās parādības pirmo reizi tika skatītas to skaitliskā izpausmē.
Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības.
Mūsdienās statistikas zinātne ir ieņēmusi stabilu vietu pārējo zinātņu vidū. Galvenā loma valsts statistikas sistēmā, kura Latvijā ir funkcionāli centralizēta un teritoriāli decentralizēta, ir Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde (CSP) – lielākajai statistisko darbu veicējai un atbildīgajai par valsts darba organizāciju.
Statistikas informācijas lietošana palīdz atrisināt ne vienu vien problēmu jebkurā uzņēmumā, taču to lietojot būtu jāizprot skaitļu saturs un būtība. Tāpēc katram uzņēmējam būtu jāiepazīstas ar statistikas metodoloģiju, lai iegūtu statistikas izpratnes un kritiskas novērošanas spējas, kā arī spētu skaitļus salīdzināt, analizēt un pieņem savā darbā nepieciešamos lēmumus.
Lai iegūtu statistisko informāciju par pētāmo parādību un varētu to analizēt, ir jāveic statistiskā pētīšana, ko var iedalīt trīs posmos :
1.novērošana ( ziņu, datu vākšana)
2.apkopošana jeb grupēšana
3.vispārināšana jeb analīze.
Novērošana ir statistiskās pētīšanas pirmais posms, un tās uzdevums ir iegūt sākotnējo informāciju par pētāmās parādības atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izmantot statistiskās pētīšanas nākamajiem diviem posmiem : apkopošanai un gala mērķim – analīzei. Izšķir vairākus novērošanas veidus . Statistikā par ceļu satiksmes negadījumiem tiek veikta pilnā novērošana, jo tiek reģistrētas visas pētāmas grupas vienības, t.i. visi ceļu satiksmes negadījumi.
Kad novērošanas rezultātā ir savākta vajadzīgā informācija, var veikt statistiskās pētīšanas otro posmu – apkopošanu, tas ir novērošanā iegūtais materiāls tiek sistematizēts un grupēts, tiek sastādītas dažādas tabulas un grafiki. Grupējot vienmēr būtiskākais ir izraudzīties grupēšanas pazīmes, kuras ir jāizvēlas, balstoties uz visa pētījuma mērķi.
Pēc apkopošanas seko statistiskās pētīšanas trešais posms – analīze. Tās uzdevums ir no novērošanā iegūtajiem un sakopošanas rezultātā sakārtotajiem faktiem, iegūt skaitļu formā izteiktus secinājumus par pētāmo objektu.
Dominējošais statistisko datu iegūšanas veids ir statistiskie pārskati, tos CSP regulāri iesniedz arī CSDD. Latvijā statistisko datu iesniegšana ir obligāta, katru gadu tiek izstrādāta valsts statistikas programma ko apstiprina LR MK.…
