Centrāla banka

Mūsdienu banku sistēmām ir sarežģīta struktūra. Pēc piedāvāto pakalpojumu rakstura mūsdienu kredītu sistēmām var izdalīt trīs svarīgākas grupas:
centrālās (emisijas ) bankas;
komercbankas;
specializētas finansiālās iestādes (apdrošināšanas, hipotēku u.c.).
Jebkuras valsts banku sistēmas galvenā daļa ir valsts centrālā banka. Dažādās valstīs šādām bankām ir dažādi nosaukumi: tautas, valsts, emisiju, rezervju, ASV – Federālā rezerves sistēma, Anglijas Banka, Latvijas Banka u.c.
Centrālās bankas radās kā komercbankas, kurām bija banknošu emisijas tiesības. Neskatoties uz to, ka pirmā banka, kas realizēja emisiju, bija Stokholmas Banka (1650.g. izlaida depozītu sertifikātus zelta monētām, kuri tika izrakstīti prasītājiem, un tika izmantoti vienlīdzīgi ar citiem naudas veidiem visas Zviedrijas teritorijā), par pirmo emisijas banku tiek uzskatīta 1694.g. izveidoto Anglijas banka, jo tā sāka izlaist banknotes un uzskaitīt komercvekseļus. Komerciālas būdamas, centrālās bankas bija nacionalizētas, un šodien centrālo banku kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder valstij.
Centrālās bankas atšķirība ir tāda, ka tā nenodarbojas ar uzņēmumu un iedzīvotāju (fizisku personu) operāciju realizēšanu. Klientu lomā ir komercbankas un citas kredītu iestādes. Vēl centrālā banka nodarbojas ar savu pakalpojumu sniegšanu dažādām valdības iestādēm. Centrālās bankas galvenā funkcija ir vadīt efektīvu naudas – kredītu politiku. Kas optimāli regulēja finansiālu sistēmu, tā arī visas valsts ekonomiku.…