Ievads
Insults nav konkrēta diagnoze, bet ir kopējs, vispārēji pieņemts apzīmējums smadzeņu asinsrites traucējuma sindromiem, kurus izraisa akūta lokāla smadzeņu išēmija(cerebrāls infarkts) vai hemoraģija smadzenēs(intracerebrāla hemorāģija), vai subarohnoidala hemorāģija, kas attīstās spontāni. Tātad izšķir trīs insulta veidus – cerebrāls infarkts, intracerebrāla hemorāģija un spontāna subarohnoidāla hemorāģija.
Cerebrāls infarkts – akūts smadzeņu asinsrites traucējums, kad smadzeņu lokālo bojājumu simptomi, kurus rada asins apgādes pārtraukums smadzenēs, neizzūd 24 stundu laikā, izraisot smadzeņu infarktu.
Visās valstīs, arī Eiropā, saslimstība ar insultu joprojām ir augsta, un te svarīga loma ir arī cilvēka mūža ilguma pieaugumam. Eiropas valstīs saslimstība ar insultu svārstās no 68 – 200 uz 100 000 iedzīvotājiem gadā (2005.gada dati), bet Latvijā šis rādītājs ir ievērojami augstāks, pat >300/100 000 iedz./g. un to, lielā mērā nosaka insulta hiperdiagnostika un nepietiekam pacientu hospitalizācija.
2006.gadā pieņemtajā Eiropas insulta stratēģijā noteikts, ka visās Eiropas valstīs saslimstība ar insultu līdz 2015.gadam jāsamazina <200/100 000 iedz./g.
Terminoloģija
Insults – akūti smadzeņu asinsrites traucējumi ar fokālu smadzeņu funkciju zudumu, kas ilgst ilgāk par 24 stundām vai izraisa nāvi(arī agrāk par 24 stumdām). [3]
Išēmisks insults jeb cerebrāls infarkts – rodas neadekvātas asins piegādes dēļ kādai smadzeņu daļai. [3]
Hemorāģisks insults – primāra intracerebrāla hemorāģija – spontāns asinsizplūdums smadzeņu vielā vai spontāna subarohnoidāla hemorāģija – spontāns asinsizplūdums virs smadzeņu vielas – smadzeņu apvalkos. [3]
Cerebrāla tranzistora išēmiska lēkme(TIL) – akūts smadzeņu asinsrites traucējums, kas izraisa fokālu smadzeņu funkciju zudumu mazāk nekā 24 stundās (bieži līdz 1 stundai). [3]
Lunārs smadzeņu infarkts – bojājums DT attēlos sīku lagūnu veidā, biežāk smadzeņu baltajā vielā, var būt bez neiroloģiskiem perēkļa bojājuma simptomiem. [3]
…
