Cesija un tās ierobežojumi

CESIJAS JĒDZIENS

Lai labāk būtu uztverams rakstīta saturs un mērķis, jānoskaidro cesijas jēdziens. Literatūras avotos var atrast dažādas cesijas jēdziena definīcijas. Definīciju sniedz ne tikai LR Civillikums, bet arī vairāki autori, kuri rakstījuši par prasījumu tiesību cedēšanu. Lai gan jāsaka, ka visas definīcijas atspoguļo vienu un to pašu domu, manuprāt, derētu ieskatīties vismaz dažu autoru formulējumos.
Grāmatā “Banku likumdošana Latvijā” ir teikts: “Cesija ir līgums, ar kuru kreditors ar atlīdzību vai bez atlīdzības nodod tālāk citai personai savas prasījumu tiesības bez parādnieka piekrišanas.
Prasījuma devēju sauc par cedentu, prasījuma ieguvēju – par cesionāru.”1
Savukārt nākamo definīciju ir izteicis V. Sinaiskis grāmatā “Saistību tiesības”. Definīcija ir izvērsta un izskaidro cesijas jēgu. “Prasījuma cesija (lat. cedere – aiziet, atkāpties, atsacīties, atdot), ko reglamentē Civillikuma 1793.- 1810.p., ir kreditora nomaiņa saistību tiesiskajās attiecībās. Tas nozīmē, ka kreditors atsakās no savām prasījuma tiesībām par labu kādai citai personai. Prasījuma cesija ir speciāls līgums starp sākotnējo kreditoru, ko sauc par cedentu, un jauno kreditoru – cesionāru.”
Cesijas jēdzienu tāpat var atrast arī Latviešu konversācijas vārdnīcā. Arī Krievijas Federācijas Civilkodeksā ir minēta saprotama cesijas jēdziena definīcija. Sīkāk pieskaršos šim jēdzienam, veicot salīdzinošo analīzi.
Vēl nepieciešams minēt Juridisko terminu vārdnīcā atrodamo definīciju. “Cesija (lat. cessio; angl. cession, assignment; vāc. zession, abtretung) – civiltiesiska prasījuma pāreja no viena kreditora, cedenta, uz jaunu, cesionāru. Cesija var notikt uz darījuma pamata vai pēc tiesas sprieduma, vai pēc likuma. Uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne līgumiskā vai cita saistību attiecība, no kuras izriet prasījums.”2 Šajā definējumā ir minētas arī svarīgākās cesijas īpašības un prasības, kuras noteiktas ar likumu.

…