Cēsu pilsētas veidošanās saistās ar vietu, kas atradās starp seno latgaļu Tālavas un seno lībiešu Idumas novada zemēm. Šai vietā, netālu no Gaujas upes krastiem – Riekstu kalnā, bija senlatviešu celta pils, ko pirms vācu feodāļu ienākšanas Baltijā apdzīvoja Vendu cilts.
1206.-1207. gadam blakus Riekstu kalnam, Zobeņbrāļu Ordenis sāk mūra pils celtniecību, kura kļūst par galveno atbalsta punktu karagājieniem pret Baltijas tautām.
Pils un pilsētas vāciskajā nosaukumā Wenden saglabājies kādreizējo šejienes iedzīvotāju vendu vārds. Citās valodās lietotais Cēsu nosaukums; latīņu – Venden, krievu – Kes, poļu – Kies, igauņu – Vonnu.
13.gs. sākumā līdzās mūra pilij veidojās tirgotāju un amatnieku apmetne, kas jau 1221.gada rakstos minēta kā zināma apdzīvota vieta.
Pilsētas plānojuma aizsākums saistās ar Līvu, Katrīnas un Mazās Katrīnas ielām dienvidrietumos no pils mūriem. Šī vieta apzīmēta kā Līvu gals.
1237.gadā Cēsu pilij, kļūstot par ordeņa mestra rezidenci, sākas plaši pils pārbūves darbi. Vienlaicīgi celtniecība vēršas plašumā arī piegulošajā ciematā. Ciemata teritorija paplašinās austrumu virzienā. Veidojas jaunas ielas un laukumi. No 1281.-1284. gadam celta Domu baznīca, vēlāk saukta sv. Jāņa baznīca. 1323.gadā Cēsis tiek minēta kā pilsēta. 13.gs. beigās Cēsu pilsēta ir apjozta ar mūra sienu un nocietinājuma torņiem. Kā minēts rakstos 14.gs. sākumā, pilsētas nocietinājuma mūris tiek paplašināts. Aiz mūra paliek sv. Katrīnas baznīca un priekšpilsētas apbūve gar ceļiem, kas ved uz Rīgu un Limbažiem. Pilsētā varēja nokļūt pa četriem vārtiem – Raunas, Rīgas, Ūdens un Katrīnas.
14.gs. otrajā pusē pilsētas centrs no “Līvu gala” pārvietojās uz austrumiem. sv. Jāņa baznīcas tuvumā izveido tirgus laukumu un ceļ jaunu pilsētas rātes namu.
Tirdzniecības attīstības 15.gs.veicina Cēsu pilsētas tālāku uzplaukumu. Cēsis pazina tālu ārpus Livonijas robežām. Livonijas laikā attīstījās tirdzniecība starp Rietumeiropas (sals, siļķes) un krievu tirgotājiem (vasks, kažokādas) tirgotajiem. Cēsis kļūst par Hanzas savienības pilsētu, izveido Lielo un Mazo Ģildi, nodibina Melngalvju biedrību.
…
