Cēsu Svētās Jāņa baznīcas vieta latviešu garīgajā pilnveidošanā no 20.gs. līdz mūsdienām

Baznīcas pirmsākumi un dibināšana.

Katrai pilsētai piemīt savdabība vai kāds akcents, pēc kura to viegli var atpazīt citu vidū. Cēsīm tā ir Sv. Jāņa baznīca (1. pielikums) – viena no senākajām un varenākajām sakrālajām kulta celtnēm un memoriālās mākslas glabātavām Latvijā.
Senākās ziņas par Sv. Jāņa baznīcas celtniecību rodamas 14. gs. hronikā, kurā teikts, ka Livonijas ordeņa mestrs Endorpas Vilekīns ar Rīgas arhibīskapu dibina un ierīko baznīcas Valmierā, Cēsīs Burtniekos un Trikātā. Par celtniecības sākumu precīzu datu nav, bet zināms, ka baznīca iesvētīta 1284. gada 24. jūnijā [1;25].
Cēsu Svētā Jāņa baznīca jebkurā laika posmā ir bijusi ne vien plašās panorāmas atslēga, bet arī visas pilsētas centra simbols.
Livonijas ordeņa pirmsākumos dievkalpojumi tikuši noturēti pils kapelā, taču, vāciešu varai nostiprinoties un pilsētai kļūstot par mestru rezidenci un ordeņa galvas pilsētu, radusies nepieciešamība pēc respektablas mūra baznīcas. Tajos laikos tā bijusi ne vien pilsētas varenības, bet arī bagātības rādītāja.

…