Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā pili izpostīja krievu armija un kopš tā laika Cēsu viduslaiku pils nav apdzīvota. 1777. gadā pili un apkārtējo teritoriju iegādājās Kārlis Eberhards fon Zīverss un viņa dzimtai tā piederēja līdz 1917. gadam. 1778. gadā bijušās priekšpils vietā tika uzcelta Cēsu Jaunā pils. 1952. gadā tika uzsākta Cēsu pilsdrupu konservācija un restaurācija. 1974. gadā tika uzsākti arheoloģiskie izrakumi Z. Apalas vadībā. 2014. gadā tika atsākta pilsdrupu konservācija un restaurācija. Plānots restaurēt rietumu torni un mestra zāli. Strauji attīstoties kara tehnikai, senais cietoksnis zaudēja savu militāro nozīmi, taču pili kā dzīvesvietu turpināja izmantot līdz pat 17.gadsimta nogalei. Pēc Lielā Ziemeļu kara pils tika pilnībā pamesta likteņa varā – lietus un sals pakāpeniski grāva bez jumtiem palikušās būves, bet pilsētnieki biezos mūrus izmantoja kā akmeņlauztuves. Tikai 19.gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par pili kā senatnes pieminekli, tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir viens no īpašākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā, kas ar savu neatkārtojamo pievilcību spēj piesaistīt ceļotājus no visas pasaules. …