IEVADS
Daugavpils – Latgales lielākā pilsēta un valstī otra lielākā pēc Rīgas. Pilsēta ar dramatisku vēsturi, kurai vairākkārt nomainīts nosaukums – Dinaburga, Borisogļebska, Dvinska, Daugavpils.
Daugavpils no putnu lidojuma augstuma sastāv no dažādām daļām. Tās sadala upe, dzelzceļi, ceļi un takas. Mēs varam saredzēt parkus un stadionus, skolas un pētījuma objektus.
Bet vienu pilsētas stūrīti pievērsa vislielāko uzmanību pētnieciskā darba autoru. Tās ir Varšavas un 18. Novembra ielu krustojumus. Tas nav vienkāršs ielu krustojums, tā ir mūsu pilsēta miniatūrā: daudznacionālā, daudz konfesionālā.
Domājot par savu dzimto pilsētu, nejauši ienāca prātā doma: kāpēc uz neliela ielu „piecstūra” stāv nelielā attālumā viens no cita dažādu konfesiju dievnami, kaut gan vienas reliģijas-kristietības?!
Kāpēc, kad un kā tas notika? Kā attiecās pret to cilvēki agrāk? Kā uztver to šodien?
Uz jautājumu atbilžu meklēšana kļuva zinātniskā pētnieciskā darba tēma. Bet reliģisko dievnamu pilsētā ir daudz, bet autoru interesē izpētīt četrus dievnamus, kuri atrodas Jaunbūves rajonā.
Mērķis: iepazīties ar Daugavpils pilsētas Jaunbūves rajona ticīgo konfesijām, uzzināt to savstarpējās attiecības un baznīcas atrašanās vietas jēgu.
Uzdevumi:
• Izstudēt literatūru par Daugavpils vēsturi;
• Izpētīt materiālus no novadpētniecības muzeja;
• Izpētīt pilsētnieku uzskatus.
Pētījuma objekti:
• Daugavpils Sv. Jaunavas Marijas katoļu baznīca;
• Daugavpils M. Lutera baznīca;
• Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle;
• Daugavpils Sv. Nikolas vecticībnieku dievnams.
Pētījuma bāze: Daugavpils dažādu konfesiju 60 iedzīvotāji.
Hipotēze: Reliģisko dievnamu atrašanās vieta ir pilsētas iedzīvotāju tolerances vēsturiskais atspoguļojums.
Pētījuma metodes:
• Literatūras un muzeja materiālu analīze, lai atrastu atbildes uz problematiskiem jautājumiem;
• Izpētīt dievnamu vēsturi;
• Anketēšana un rezultātu analīze;
• Darbs ar jēdzieniem.
…
