Molekulas uzbūve
Zinātnieki ir pierādījuši, ka vispārīgā veidā cietes molekulformula ir (C6H10O5)n un ka polimerizācijas pakāpe n sasniedz vairākus tūkstošus. No tā var secināt, ka ciete ir dabisks polimērs, jo tās molekula sastāv no daudziem C6H10O5 elementārposmiem.
Ciete ir neviendabīgs polisaharīds, kas dabā veidojas polikondensācijas reakcijās.
Fizikālās īpašības
Ciete ir balta, sīkgraudaina, amorfa pulverveida viela. Ciete ir ļoti higroskopiska, tāpēc parasti tā satur 10 – 12 % ūdens. Ūdenī nešķīst, tikai uzbriest. Ar karstu ūdeni veido koloīdu šķīdumu, kas atdziestot želatinējas (veido klīsteri). Ar jodu veido zilu krāsojumu, kas karsējot izzūd, bet atdziestot atkal parādās. Klīsteri pēc atdzesēšanas var izmantot par līmi. Polarizētas gaismas polarizācijas plakni cietes šķīdums griež pa labi [α]D20+195º. Kartupeļu ciete veido caurspīdīgu, bet kukurūzas ciete – duļķainu, pienainu klīsteri.
Cietes veidošanās dabā
Ciete veidojas augu zaļajās daļās fotosintēzes procesā un uzkrājas kā auga rezerves barības viela graudos, augļos vai augu pazemes daļās. Visvairāk to satur rīsa graudi ≈ 80 %, kviešu graudi ≈ 75 %, kukurūzas graudi ≈ 72 % un kartupeļi apmēram 12 – 24 %. Kad augam rodas vajadzība pēc barības vielām, ciete tiek šķelta līdz glikozei.…