1999. gada 1. aprīlī stājās spēkā Latvijas Krimināllikums. Kā visi krimināltiesību avoti, arī Krimināllikums tiesiski regulē noziegumu un sodu. Efektīva sodu politika veicina noziedzības stāvokļa uzlabošanos valstī. Brīvības atņemšana ieņem centrālo vietu sodu sistēmā. Izpētot šī soda vēsturi, var precīzāk izprast šī soda veida tiesisko nozīmi, kā arī bijušās un turpmāk prognozējamās attīstības tendences.
Pateicoties Edgara Krūmiņa un Staņislava Pokšāna pētnieciskajai darbībai, viņu izdotajam monogrāfiskajam pētījumam “Brīvības atņemšanas sodu izpilde”, ir dota iespēja detalizēti iedziļināties šo soda veidu pielietošanā un attīstībā daudzu gadsimtu laika posmā – vēturiskā, sociālā, tiesiskā un psiholoģiskā aspektā.
Priekšstati par soda būtību, raksturu, uzdevumiem un nozīmi laika gaitā ir būtiski mainījušies. Arī attieksme pret brīvības atņemšanu un tās metodisko pielietojumu būtiski atšķiras katrā laika periodā. Līdzīgi arī cietuma un apcietinājuma jēdziens ir vairākkārt radikāli mainījis savu nozīmi.
Atriebība, ļaunā atmaksa, iebaidīšana, izrēķināšanās – visas šīs arhaiskās pirmatnējā cilvēka dziņas nav pilnībā izzudušas vēl šodien. Nevienas valsts likumdošana mūsdienās gan nepieļauj tādas sodīšanas metodes kā, piemēram, sadedzināšana uz sārta, krustā sišana, saciršana gabalos un līdzīgas. Arī cietumnieka statuss aizsargā ieslodzītos no vēl nesenajiem gadsimtiem raksturīgās noziedznieku zvēriskas spīdzināšanas, izkropļošanas, mocīšanas. Arī brīvības atņemšanas mērķis ir mainījies atbilstoši cilvēciskuma un humānisma pamatnostādnēm. Taču jautājums par to, kāds bijis šis ceļš no cilvēces pirmsākumiem līdz mūsdienu apstākļiem – aizvien ir aktuāls, jo tieši vēstures dzīļu noslēpumi aizvien palīdz izprast un precīzāk novērtēt daudzas lietas un parādības gan mūsdienās, gan iespējamā nākotnē.
Referātā “Cietumsodu vēsture” veikta cietumsodu rašanās un attīstības izpēte Rietumeiropas valstīs laika posmā no senajiem laikiem līdz jauno laiku sākumposmam tiesiski vēsturiskā aspektā.…
